Es gribēju tev pavaicāt par sauli, Vai tā aizvien kā bērnu dienās riet? Un zilā krūze, kura nokrita no plaukta?
Es gribēju tev pavaicāt par sauli,
Vai tā aizvien kā bērnu dienās riet?
Un zilā krūze, kura nokrita no
plaukta?
Tev izdevās no lauskām modināt?
Es gribēju tev pavaicāt par dziesmu,
Vai tā aizvien par saules puķēm
stāsta?
Un maigo vēju pavasara laikā
Tev izdevās kaut mirkli plaukstā
paturēt?
Es gribēju tev pavaicāt par laimi
un leduspuķēm agrā rudenī,
Vai tās tāpat kā ziemā pielīp rūtij
un mazu gaismas cerībiņu auž?
Es gribēju tev pavaicāt par smaidu
un draudzību, kas sniegputeņos
plauka.
Vai baltā putenī es tikai pati
mainos?
Vai arī tev no tā kāds labums tika?
Tā vaicājot es noklīdu no takas,
un piere dvēseļkalnā atsitās.
Tā mirkli maldījos pa neauglīgiem
laukiem,
Līdz atkal mani uzvedi uz takas.
