Alūksnes un Madonas slimnīcās nobažījušies par asins sagatavošanas nodaļu iespējamo slēgšanu.
Alūksnes un Madonas slimnīcās nobažījušies par asins sagatavošanas nodaļu iespējamo slēgšanu.
Alūksnes slimnīcas galvenā ārste Maruta Kauliņa un Madonas slimnīcas direktors Bruno Kokars saka, ka šajās slimnīcās asins sagatavošanas nodaļas solīts slēgt reorganizācijas rezultātā, kaut arī šīs nodaļas ir sertificētas.
Valsts asinsdonoru centra galvenā ārste Anna Šteinerte laikrakstam apgalvo, ka rajonu slimnīcās saglabāsies asins pārliešanas kabineti. Taču asins sagatavošanas nodaļu skaitu Latvijā patiešām plānots samazināt, tomēr A.Šteinerte pauž, ka nav zināms, kad tas notiks. Šāds plāns esot kopīgs ministrijai ar asins dienestu.
“Tāpat kā ir reģionālas nozīmes slimnīcas, tāpat būs arī asins sagatavošanas centri. Citur valstī ir divi šādi centri un asins apgāde notiek. Igaunijā ir pieci, bet kāpēc lai Latvijā būtu 18? Nevaram katrā asins sagatavošanas nodaļā nolikt vismodernāko aparatūru, mēs neesam tik bagāta valsts,” saka viņa.
Lai sagatavotu kvalitatīvus, drošus asinis komponentus, ir vajadzīgs dārgs aprīkojums. A.Šteinerte uzsver, ka “šādu dārgu aprīkojumu nevar turēt katrā slimnīcā” un tas esot tāpat, “kā ar sarežģītām neiroķirurģiskām operācijām, kuras valstī veic dažās slimnīcās, nevis katrā”.
“Zinu, ka asins sagatavošanas nodaļu nav kaimiņrajonu slimnīcās – Gulbenē un Balvos. Tātad arī tur ir mūsu klienti. Alūksnē savukārt ir Mobilo strēlnieku bataljons. Uzskatu, ka asins sagatavošans nodaļa mūsu slimnīcā ir nepieciešama. Lauku ceļu apstākļos, lietū vai sniegā, kad ir ārkārtēja vajadzība pēc asinīm, ātrāk ir tās sarūpēt pašiem savā nodaļā, nevis vest no Rīgas. Vilcināšanās var maksāt cilvēka dzīvību,” saka M.Kauliņa.
Gan Alūksnē, gan Madonā asins sagatavošanas nodaļā strādā pa trim darbiniekiem. Alūksnē mēnesī sagatavo aptuveni 20 litrus asiņu, Madonā – 30 litrus. Alūksnē gadā veic aptuveni 400 operāciju, kuru norisei nepieciešamas pārlejamās asinis, bet Madonā – 1000 operāciju. Abu slimnīcu asins sagatavošanas nodaļās izveidota donoru kartotēka.
“Zinot, kādas asinis mums vajadzīgas, pēc kartotēkas atrodam vajadzīgo donoru. Šeit, uz vietas, to izdarīt ir viegli. Ir izveidojusies laba sadarbība. Diezin vai to saglabāt izdosies, ja asins sagatavošanu valstī centralizēs,” bilst M.Kauliņa.
Mediķi informēja, ka Austrumvidzemes reģiona slimnīcās vēl nav bijis situācijas, ka asiņu trūkuma dēļ nāktos atlikt kādas akūtas vai plānveida operācijas veikšanu.
A.Šteinerte saka, ka arī turpmāk, ja valstī tiks likvidētas vairākas asins sagatavošanas nodaļas, tas nenozīmē, ka rajonu slimnīcas paliks bez asinīm. Tās būs, taču pakaļ asinīm vajadzēs mērot tālāku ceļu.
Valsts asinsdonoru centrs (VADC) informējis plašsaziņas līdzekļus par katastrofālu, sevišķi rēzus negatīvās grupas asiņu trūkumu.
Šā iemesla dēļ ir bažas par operāciju norisi slimnīcās. Pagaidām gan nav apstiprinājies, ka asiņu trūkuma dēļ nebūtu notikušas operācijas.
