Stāsts turpinājumos.38. Guste nolemj cīnīties un cīnīties gudri, tam laika vēl ir diezgan. Ne vienu vien gudru spēli viņa savā dzīvē ir izspēlējusi, un šī ir svarīgākā spēle, tas var būt viņas dzīves vissvarīgākais notikums.
Stāsts turpinājumos.38.
Guste nolemj cīnīties un cīnīties gudri, tam laika vēl ir diezgan. Ne vienu vien gudru spēli viņa savā dzīvē ir izspēlējusi, un šī ir svarīgākā spēle, tas var būt viņas dzīves vissvarīgākais notikums. Lai paiet neilgs laiks, tad viņa ķersies pie sava bērna dzīves kārtošanas!
Divus garus mēnešus Guste ciešas: uz Askolda retajiem zvaniem atbild ar balsī jaušamu maigumu un cerībām viņu atkal ieraudzīt, izliekas saprotam, ka darbs dzen darbu, un viņas drauga ceļi aizvien aizlokās uz citu pusi, kamēr sirdī briest rūgtums un aizvainojums: vai tiešām viņa bijusi Askoldam tikai tāda rotaļlieta, ar kuru paspēlēties un tad aizmirst uz visiem laikiem? Kaut gan viņa pati jau pēc pirmās mīlas nakts apliecināja, ka ne uz ko ilgstošu nepretendēs, tagad Guste ir izlēmusi cīnīties.
Viss viņas dzīvē atkal atkārtojas: iecerētais pazūd kā rīta rasa, saulei uzlecot, vientulībā atkal jāpārcieš aizvainojums un jāizjūt tukšums sirdī. Kāpēc Guste vīriešiem sākumā liekas gana laba, bet vēlāk izrādās kopdzīvei nederīga un viņu pamet pagultē kā kādu novalkātu zeķi? Kur ir viņas kļūda? Kāpēc tās pirmās mīlas nakts izjūtas viņas partneros nesaglabājas ilgstoši, bet ar katru nākamo reizi paliek trūcīgākas, un vēlāk attiecības izvēršas sūrākas par vērmelēm? Jo viņa vairāk cenšas izpatikt, jo panāk pavisam pretējo. Kur viņa pielaiž kļūdu? Sākumā likās, ka ar Askoldu viss būs citādāk. Viņš bija tik mīļš un maigs, ka likās – atnākusi lielā mīlestība, un arī Askoldam viņa patika. Šoreiz viņa rīkosies gudrāk un sadzīs sava nopietni iecerētā pēdas tur, kur viņš nemaz negaida – viņa sāks nevis ar pašu vaininieku, bet ar viņa sievu, izklāstot savas ierašanās mērķi skaidri un gaiši: viņš ir mana nākamā bērna tēvs! Tev nāksies samierināties, viņš ir izvēlējies mani! Tu taču negribēsi dalīties, jo tādas lietas nemēdz sadalīt. Gustei gribas vismaz izlādēt sakrājušās emocijas, paskatīties, kāda tad ir tā, kuru Askolds krāpj ne jau pirmo reizi, bet no kuras neiet arī projām. Guste paklausīsies, ko viņa teiks, uzzinājusi, ka pielaulātais ganījies svešās ganībās. Tas var būt tāds teātris, kādu dzīvē izrāda tikai vienu reizi. Savu lomu Guste iestudē rūpīgi, kamēr Askolda laulene pat nenojauš, ka pār viņas ģimenes dārziņu gatavojas nolīt piķa lietus.
Uzzinājusi Askolda sievas darba adresi, Guste ilgi un rūpīgi domā par runas saturu, sajuzdama tādu labpatiku, kādu agrāk nav piedzīvojusi: visu iespējamo emociju izvirduma buķeti iztēlojoties, viņas sejā iesitas sārtums un pārņem tāds kā neprāts un azarts – mednieka azarts. Šinī cīņā, ko viņa nolēmusi izspēlēt, varbūt arī uzvaras nebūs, taču – kas zina, varbūt sieva, visu no Gustes mutes uzzinājusi, Askoldu vienkārši patrieks. Tad Guste mīļu prātu varēs svinēt uzvaru un atplēstām rokām pieņemt sava bērna tēvu uz visiem laikiem zem sava platā spārna. Vīrieši taču bieži ir kā māla pikas, mīcāmi un veidojami pēc sievietes prāta un modeļa.
Vera, kā sauc Askolda sievu, strādā rūpkombinātā par šuvēju. Guste dodas izrunāties. Darba laiks kombinātā ir tikko sācies, kad Gustes salīgtais vedējs piebrauc savu “Moskviču” pie norādītās ēkas. Ir puteņaina diena, tāpēc maz apmeklētāju. Guste, novilkusi savu kažoku un uzzinājusi, kur strādā Vera, bez minstināšanās speras iekšā. Telpas ir siltas, pat pārāk siltas, un Gustei uzspēlētā pārliecība pazudusi. Zeme zem viņas kājām liekas kaut kur aizpeld. No pēkšņā vājuma viņa krišus atkrīt piedāvātajā krēslā. Atgūdamās un pasniegto ūdeni padzērusies, viņa maina savu plānu: viņām ir jāiepazīstas pamazām… Vēlāk viņa iecerēto izdarīs vēl labāk nekā bija domāts iepriekš.
“Es gribētu pie šuvējas Veras pasūtīt kleitu. Viņu man draudzene ieteica kā labu meistari. Esmu mātes cerībās, un laba šuvēja zinās, kāds piegriezums ir labākais,” saka viņa un jau pēc brīža izvēlas kleitas materiālu, modeli, nodod mērus, sarunā uzlaikošanas dienu. Veru novērojusi, Guste vairs nejūtas tik droša kā likās sākumā. Askolda sieva izrādās citāda, nekā Guste bija domājusi: vidēja auguma gaišmate, piemīlīgu seju, glītu augumu, nevis kāda neglītene un resnule, kādu Gustei gribētos redzēt. Tāda sieviete konkurences cīņā var izrādīties ciets rieksts. Tomēr padoties nav Gustes dabā. Gan viņa izdomās, kā rīkoties tālāk!
Kad nākamajā kleitas uzlaikošanas reizē Guste atkal ir rūpkombinātā, kleita ir gandrīz gatava. Guste ir sagatavojusies iecerētās drāmas pēdējam cēlienam. Viņa savai šuvējai ir nopirkusi arī konfekšu kastīti, tā sakot – par pateicību. Tiesa, Vera pret viņu ir bijusi visai atturīga un oficiāla. Uzklausījusi Gustes vēlmes, viņa izlabo iešuves pēc klientes gaumes. Tikko Gustes figūrā iezīmējušās grūtniecības aprises meistare nav gribējusi izcelt, ko kleitas parasti tādās reizēs slēpj, kamēr Guste grib tieši pretējo: lai šinī kleitā uzreiz redzams, uz ko viņa gatavojas.
