Alūksniete Guna Zaķe ir Eiropas Parlamenta deputāta Roberta Zīles asistente, tāpēc kopš marta viņas darba un dzīvesvieta ir Brisele.
Alūksniete Guna Zaķe ir Eiropas Parlamenta deputāta Roberta Zīles asistente, tāpēc kopš marta viņas darba un dzīvesvieta ir Brisele. Guna uzsver, ka mājas ir Latvijā. Alūksnē viņa ir diezgan bieži. Te pavada arī atvaļinājumu, bet augusta beigās atsāks darbu.
Bērnība un skolas gadi līdz 10.klasei aizritējuši Alūksnē, tāpēc akcents vēl arvien nodod, ka Guna ir malieniete. “Man ir vislabākās atmiņas par laiku, kad dzīvoju te. Kur vēl citur kā šādās mazpilsētās bērni var bezbēdīgi skraidīt un iet uz diskotēkām! Ezers ir blakus, tāpēc te ir ideāla vieta vasaras atpūtai. Var baudīt mieru un klusumu, kas ļauj atpūsties no lielpilsētu trokšņa un stresa,” atzīst G.Zaķe.
Viņa tikās ar Alūksnes pilsētas domes priekšsēdētāju Armandu Mustu un Novada fonda valdes priekšsēdētāju Dzintru Zvejnieci. Fonds par patronu uzaicinājis Robertu Zīli. Viņš atbalstīja SIA “Gulbenes – Alūksnes bānītis” iniciatīvu saglabāt šaursliežu dzelzceļu, saņemot valsts dotāciju tā uzturēšanai. Alūksnieši cer, ka Eiropas Parlamenta deputāts būs ieinteresēts arī fonda darbībā. Viņš fondam ziedoja 100 latus.
Akcijā popularizēs Latviju
“Alūksnes rajona pierobežas teritorija veido Eiropas Savienības ārējo robežu ar Krieviju. Tam ir arī robeža ar Igauniju. Esmu pārliecināta, ka pašvaldības un uzņēmēji pratīs izmantot ģeogrāfiski izdevīgo situāciju. Nākamajā gadā Latvijā būs pasaules hokeja čempionāts, tāpēc Eiropas Parlamentā paredzēts popularizēt Latvijas tēlu. Mūsu valsts deputāti rīkos akciju, lai palielinātu Latvijas atpazīstamību. Tajā iesaistīsim visas pilsētas, kas būs gatavas sadarboties. Hokeja čempionāta laikā izvietosim informatīvus materiālus, ar kuriem varēs iepazīties Parlamenta deputāti un ierēdņi,” stāsta G.Zaķe. Viņa ar domes priekšsēdētāju A.Mustu vienojusies, ka tādi būs arī par Alūksni.
Eiropas Parlamentā ir maz ierēdņu, kas bijuši Latvijā. Nepieciešams iepazīstināt viņus ar valsti un tās ievērojamākajām vietām. Guna uzsver, ka Alūksne var piedāvāt tūristiem aktīvas atpūtas iespējas uz ezera vasarā un ziemā, kā arī kultūrvēsturiskus objektus un nepiesārņotu dabu tuvākā un tālākā apkārtnē. Protams, nepietiekama infrastruktūra mazina ārzemnieku vēlmi iepazīt Alūksnes rajonu. Guna uzsver, ka līdz šim ir atgādinājusi par Bībeles tulkotāju Ernstu Gliku un Bībeles muzeju, kas ir vienīgais Baltijas valstīs, kolēģiem Latvijā. Ar to Alūksne var lepoties arī pasaulē.
Noder studijas un valodu prasme
Tagad R.Zīle ir transporta un tūrisma komitejas deputāts Eiropas Parlamentā. G.Zaķe ir apmierināta ar deputāta asistentes darbu, jo šīs nozares viņu interesē. Var iegūt plašu informāciju un skatījumu.
“Strādāju Satiksmes ministrijā, kad Roberts Zīle bija ministrs, tāpēc pāreja uz viņa biroju Briselē bija likumsakarīga. Tur iespējams darboties daudznacionālā vidē, sazināties angļu un franču valodā. Tas nenoliedzami ir liels pluss, bet nedomāju palikt Briselē. Šā sasaukuma deputāti ir ievēlēti līdz 2009.gadam,” spriež sieviete.
Gunai vēl jāaizstāv maģistra darbs Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē, tad studijas šajā augstskolā būs pabeigtas. Neklātienē viņa apgūst tūrisma vadību un organizāciju Vidzemes augstskolā.
Guna atzīst, ka ir mērķtiecīga. Pēc 10.klases beigšanas Alūksnes ģimnāzijā aizgāja mācīties uz Rīgas angļu ģimnāziju, tur arī ģeogrāfiju mācīja angliski. Franču valodu viņa apguva pagājušajā gadā Francijā. Vidzemes augstskolas studente Guna ieguva stipendiju studijām Anglijā, tāpēc vienu semestri varēja praktizēties Francijā.
“Briselē franciski sazinās veikalos un kafejnīcās, bet Eiropas Parlamenta komitejās galvenā ir angļu valoda. Es jūtos komfortabli, jo protu abas valodas,” secina viņa.
Mūzika ir Gunas vaļasprieks. Viņa ir priecīga, ka beigusi Alūksnes mūzikas skolas klavieru klasi. “Man bija ļoti jauka skolotāja Vera Sedleniece. Tomēr svarīgi, vai esmu muzikāli apdāvināta,” uzskata Guna.
Ģimnāzijas jubilejas svinībās viņa tikās ar klases audzinātāju Evu Kliestu un klasesbiedriem.
Aizstāv savas valsts intereses
Pirmie mēneši Briselē Gunai bija saspringta darba pārpilni, jo vajadzēja aptvert ļoti daudz informācijas. Viņa cenšas izmantot arī iespējas paplašināt savu redzesloku konferencēs un diskusijās par visdažādākajiem jautājumiem, piemēram, par sieviešu tiesībām. Latvijas deputāti ierosināja diskusiju par okupāciju.
“Paiet laiks, kamēr pierod un saprot, kas ir svarīgs un kas nav tik būtisks. Esmu pakļauta deputātu darba ritmam. Tas nozīmē piedalīšanos komitejas sēdēs un Parlamenta plenārsesijās. Vienu nedēļu mēnesī dodamies uz Strasbūru,” skaidro G.Zaķe.
Dienā viņa saņem apmēram 100 sūtījumus e – pastā. Var tikai minēt, cik laika vajadzīgs, kamēr visus izskata un izšķiro.
Guna uzsver, ka jauno dalībvalstu deputātu galvenais uzdevums ir sagatavot priekšlikumus likumprojektiem un regulāri skaidrot, ka tajās situācija ir citādāka nekā vecajās dalībvalstīs. Latvijā trūkst līdzekļu, ko ieguldīt ceļu infrastruktūras sakārtošanā.
“Varu teikt tikai to labāko par Robertu Zīli, jo viņš vienmēr aizstāv Latviju. Nesen Parlamentā gatavojās pieņemt likumprojektu, kurā paredzēts nodrošināt, lai cilvēkiem ar kustību traucējumiem būtu pieejams dzelzceļš. Pašlaik Latvijā tas nav iespējams, tāpēc vienīgā izeja ir vienoties par pārejas periodu, kura laikā vajadzēs sakārtot dzelzceļu atbilstoši prasībām,” stāsta G.Zaķe.
Atliek Briseles iepazīšanu
Briselē Guna īrē dzīvokli. Sākumā neierasti likās, ka pārtikas veikali strādā līdz pulksten 19.00, bet svētdienās tie ir slēgti. Tas nozīmē, ka iepirkties var sestdienās vai Parlamenta pārtikas veikalā, jo arī Guna strādā vismaz līdz 19.00. Parlamentā ir ēdnīca, kur var pusdienot. Latvijā pircējiem ir vieglāk, jo veikalu darba laiks ir garš. Turpretim Beļģijā domā arī par tirgotāju atpūtu. Protams, pārdevējiem nav viegli, ja jāstrādā līdz pulksten 24.00. Briselē vienīgi turku pārtikas veikaliņi ir atvērti ilgāk.
“Tūristi, kas atbrauc uz Briseli, noteikti ir vairāk redzējuši nekā mēs. Ja zina, ka nāksies strādāt ilgāku laiku, tad pirmajās dienās necenšas visu apskatīt. Mana māsa ieguva stipendiju un mācās universitātē, kas atrodas 29 kilometrus no Briseles. Bieži braucu pie viņas ciemos, bet citur maz esmu bijusi,” atzīst G.Zaķe. Protams, no Beļģijas ir iespējas aizbraukt uz jebkuru tuvāko valstu pilsētu – Amsterdamu, Parīzi, Londonu… Līdz šim Guna nav izmantojusi tās, bet domā, ka turpmāk brīvdienās un svētku dienās varētu doties kādā izbraukumā.
Kas veidos un attīstīs Alūksni?
Viņu satrauc, ka jaunieši no Alūksnes un pagastiem dodas studēt uz Rīgu un neatgriežas. Nav viegli izskaidrot, kāpēc tā notiek. Atziņa, ka viss notiek galvaspilsētā, ir veidojusies ilgus gadus.
“Manuprāt, varētu daudz darīt, lai cilvēki paliktu Alūksnē. Tiesa, tā vienmēr būs katra paša izvēle – aizbraukt vai palikt,” atzīst Guna.
Viņa nepārmet, ka daudzi dodas darbā uz ārzemēm, jo arī pati strādā Briselē. Tomēr nenoliedzami tā ir problēma, kas liek jautāt, kas strādās un attīstīs Latviju. G.Zaķe zina, ka daudz alūksniešu, iespējams, pat vairāk nekā no citiem rajoniem, ir Īrijā, Anglijā un citās valstīs.
“Jācer, ka viņi sapratīs – daudz ko var darīt arī šeit. Skumjākais, ka daudzi uzskata: ko tad es? Patiesībā vajadzētu jautāt: kas cits, ja ne es? Kurš strādās Alūksnes labā, ja ne paši?” jautā sieviete.
Guna ievērojusi, ka pilsētā ir darbīgi cilvēki. Tomēr to varētu būt vairāk. Katrs iedzīvotājs ir pilsētas sastāvdaļa.
“Ceru, ka daudzi atbalstīs Alūksnes Novada fondu ne tikai ar ziedojumiem, bet arī ar idejām. Tās var ierosināt un īstenot tikai alūksnieši vai cilvēki, kas saistīti ar pilsētu,” ir pārliecināta G.Zaķe
