„ Strēlnieku zvaigznājs” un Alūksne

Tikai 42 gadi šajā saulē bija atvēlēti kinorežisoram, operatoram Jurim Podniekam. Taču šajā laika nogrieznī paveikts neticami daudz, it kā jūtot, ka jāpaspēj… „Strēlnieku zvaigznājs”, „Veļ Sīzifs akmeni”, „Vai viegli būt jaunam?” ir pazīstamākās no viņa filmām.

Šogad viņam būtu 70…Aizmetņi idejai par filmas „Strēlnieku zvaigznājs” veidošanu atved uz Alūksnes pusi, uz mākslinieka Jāņa Selgas mājām „Senpili” Alsviķu pagastā, jo, kā saka viņa  meita Solveiga Selga,  latviešu strēlnieki bija viņa mūža tēma, kas atspoguļojās arī mākslinieka daiļradē.„Papa interese par strēlniekiem radās, kad viņš dzīvoja Rīgā. 30. gados redzētās kinohronikas atstāja uz viņu lielu iespaidu un pārauga dziļākā interesē. Viņš perfekti pārzināja strēlnieku cīņu vietas – Ložmetējkalnu, Tīreļpurvu.

Uz tām Paps devās kā svētceļojumā un sev līdzi aicināja arī citus, jo uzskatīja, ka tās jāzina katram latvietim. 80. gadu sākumā arī es kopā ar viņu izgāju šīs vietas. Tas bija pēc 18. novembra, un vietā, kur bija aprakti strēlnieki, kāds bija nolicis sarkanbaltsarkanu alpu vijolīšu pušķīti,” atceras S. Selga.1960. gadā uz “Senpili” pirmo reizi atbrauca mākslinieks un scenogrāfs Arnolds Plaudis, lai  pēc tam ik pa laikam tur atkal atgrieztos. Sarunās bieži ieskanējās arī strēlnieku tēma un vēlāk viņu cīņu vietas J. Selga izstaigāja arī kopā ar A. Plaudi, kurš kļuva par vienu  no filmas „Strēlnieku zvaigznājs” scenārija autoriem, un Juri Podnieku. Viņš „Senpilī” pirmo reizi ciemojās 1980. gadā. 

Par to atgādina ieraksts viesu grāmatā „Seniore! Alūksne bija mūsu 1. pietura sāktajā ceļā. Varbūt kāda laba griba ir  nometinājusi Jūs šeit, lai mūsos apstiprinās ticība sāktajam. Es zinu, ka atgriezīšos, kaut vai tāpēc vien, lai Jūsu tuvumā atkal atgūtu pārliecību, ka mūsu tautas gars ir dzīvs,” paraksts – J. Podnieks un ideja par filmu „Latviešu strēlnieku leģendas”.

Foto: Vikipēdija