Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas skolēns Artūrs Treija nupat atgriezies no Latvijas Universitātes fakultāšu prezentāciju pasākuma Vērmaņa dārzā.
Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas skolēns Artūrs Treija nupat atgriezies no Latvijas Universitātes fakultāšu prezentāciju pasākuma Vērmaņa dārzā.
Artūrs piedalījās Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes prezentācijā, kur uz plāksnēm zīmēja šīs fakultātes nosaukumu un cilvēka seju. Zēns ar grafīti uz papīra veido jau vairāk nekā četrus gadus, taču uz sienas – divus gadus.
Artūrs ar grafīti sācis aizrauties, kad pirms četriem gadiem avīzē “Laba” izlasījis interviju ar vienu no labākajiem šīs nozares pārstāvjiem Kristu. “Nākot no skolas, iegāju veikalā un nopirku pūšamās automašīnu krāsas. Gājām ar draugu uz slidotavu un sākām zīmēt,” stāsta viņš. Pirmais zīmējums uz sienas, ko viņš zīmēja, bija kādā pussagrautā mājā Laurencenē. “Angliski uzrakstīju vārdu “pildspalva”,” atzīst viņš. Zīmēt viņš iemācījies pašmābas ceļā un konsultējoties ar saviem draugiem Rīgā. Nu zēns obligāti zīmē divas stundas dienā skolas laikā, bet vasarā – pat četras stundas.
Artūrs par brīvu krāso sienas arī citiem gribētājiem, bet tad šim cilvēkam pašam jānopērk krāsas un jāizdomā, ko apmēram grib redzēt zīmējumā. “Kaut vai tu dzīvo Ventspilī, bet ja tu sponsorēsi krāsas, es aizbraukšu,” atklāj Artūrs. Artūrs ir piedalījies Madonas pilsētas svētkos, kur par labāko izpildījumu ieguvis 1. vietu.
“Toreiz mēs gājām naktīs uz ielām un zīmējām arī nelegāli,” atceras viņš. Viņa zīmējumus var redzēt arī Alūksnes bērnu un jauniešu centrā, kur viņš uz plāksnēm zīmēja kluba nosaukumu.
20.jūlijā viņš dosies uz Aizputi, kur tiks atvērts skeitparks. “Mums pa nakti šis skeitparks būs jāapzīmē,” stāsta Artūrs. Viņš ir arī iesniedzis skici uz Gulbenes pilsētas svētkiem. “Ja manu darbu pieņems, tad 29.jūlijā došos zīmēt arī tur,” uzsver viņš. “Pašreiz viens no maniem lielākajiem darbiem ir projekts “Mākoņi”. Tā māja, kas ietilpst manā pagalmā un es to apzīmēju,” stāsta Artūrs.
“Protams, mīļākais darbs ir jaunākai, kurš ir pats pēdējais, jo tajā ir kāds papildinājums un dziļāk doma,” uzsver Artūrs. Artūram nepatīk rupjie ķēpājumi uz ēku sienām, bet viņš atzīst, ka pats šādi sācis.
“Vajadzētu ierīkot “legālās sienas”, uz kurām visi var iet uz zīmēt,” domā viņš. Viņš atzīst, ka šāda siena varētu būt Alūksnes estrādes otrā pusē. Artūrs nedomā mācības turpināt kādā mākslas skolā, jo neuzskata sevi par mākslinieku. “Tas nav dabas dots talants. Uzskatu, ka visi var tā zīmēt, ja trenēsies kādus piecus gadus,” uzsver viņš.
