Daudzi jau zina par Ziemeru 29.mazpulka aktīvajām gaitām, radošajiem darbiem un čaklajiem mazpulcēniem.
Daudzi jau zina par Ziemeru 29.mazpulka aktīvajām gaitām, radošajiem darbiem un čaklajiem mazpulcēniem. Tikpat īpašs un radošs ir arī viņu nenogurdināmais vadītājs Jānis Bērtiņš.
“Esmu dzimis Grundzālē, tur arī uzsāku savas pirmās skolas gaitas. Mācīties turpināju Gaujienas ģimnāzijā,” stāsta J.Bērtiņš. Pēc ģimnāzijas beigšanas viņš Grundzāles skolā sācis strādāt par skolotāju, tad iesaukts Padomju Armijā. Darbs ar bērniem viņam ļoti iepaticies, tāpēc pēc armijas viņš turpinājis strādāt par skolotāju. “Sāku mācīties Liepājas Pedagoģiskajā institūtā, diemžēl institūtu neizdevās pabeigt. Apprecējos, mainīju profesiju un aizgāju strādāt uz Palsmani par dārznieku,” stāsta Jānis. Līdz ar profesijas maiņu Jānis iestājies Bulduru tehnikumā. “Tur iepazinos ar Alūksnes puišiem, kas teica, ka Alūksnē vajag dārznieku,” atceras J.Bērtiņš. Tomēr Alūksnē viņš nolēmis turpināt skolotāja gaitas. “Ziemeru pamatskolā nostrādāju desmit gadus, mācīju visdažādākos priekšmetus: vizuālo mākslu, veselības mācību, darbmācību, bioloģiju, ķīmiju, fiziku,” stāsta viņš.
Līdz šim Jānis domājis, ka viņam vislabāk patīk vizuālā māksla, bet, kad sācis zēniem mācīt darbmācību, esot sapratis, kas tā “piepilda viņu”. “Tad pamazām sapratu, ka šos abus priekšmetus var apvienot. Rezultāts visiem patīk. Arī mazpulkā var just šo vizuālās mākslas līniju,” atklāj J.Bērtiņš.
Nobalso par mazpulka dibināšanu
Strādāt par Ziemeru mazpulka vadītāju esot pamudinājis bijušais pagasta priekšsēdētājs Vilis Pauliņš, kurš iedvesmu smēlies no Kalncempju pagasta atjaunotā mazpulka.
“Sāku interesēties par Ziemeriem un atradu avīzes rakstu, ka Ziemeros ir bijis 19.mazpulks, arī arhīvā atradās dažādi materiāli. Ar pagasta atbalstu tika sasaukta mazpulkā gribētāju sanāksme. Visi 24 bērni nobalsoja par mazpulka dibināšanu,” atceras mazpulka vadītājs. Tā mazpulks ticis atjaunots, īsti pat nezinot, kādi ir tā uzdevumi. “Taču, aktīvi darbojoties un kaut ko darot, meklējot, mēs sapratām, kas jādara,” stāsta Jānis. Tad arī tika steidzami izgatavots karogs, zīmogi, veidlapas. Laikam ejot, viss pamazām nokārtojies, tiek rūpīgi kārtota grāmatvedība. Par mazpulka vadītāju Jānis strādā visus septiņus Ziemeru 29.mazpulka pastāvēšanas gadus.
Piedalās jaunos konkursos
Šogad mazpulks piedalās Zemkopības ministrijas un Vides ministrijas konkursā “Rītdienas sējējs – mazpulks”, kurā jāpiedalās visam mazpulkam kopā. Mazpulkam jāiesniedz konkursa komisijai dažādu personu atsauksmes par mazpulka darbu un jāizvēlas piecu gadu laikā izdzīvotie nozīmīgākie notikumi.
“Notikumam ir jābūt nozīmīgam un tādam, kas iespaidojis gan mazpulcēnu, gan apkārtējo vidi. Mums tāds ir tradicionālais konkurss “Zemes meita, zemes dēls”, kurā piedalās ļoti daudz bērnu,” stāsta viņš. Otrs lielākais pasākums mazpulkā ir piedalīšanās Ates dzirnavu rīkotajās izstādēs. Konkursam tika iesniegts arī viens pavasara pieteikums, kuru izstrādājuši pieci mazpulcēni.
“Šajā projektā tika izveidotas nākotnes ceļa zīmes, kuras arī rotāja skolas zāli izlaiduma dienā,” stāsta J.Bērtiņš. Ja Ziemeru 29.mazpulks būs laureātu skaitā, tad līdz 25.septembrim mazpulcēni konkursa komisijai rādīs kādu pasākumu.
No 25. līdz 30.jūlijam Džūkstē paredzēta nometne. Uz to pirmo reizi līdzi jāņem arī mājasdarbs – pasakas par Džūksti. “Šogad uz nometni brauks desmit mazpulcēni. Ļoti palīdz sponsori, kas ir gatavi finansiāli palīdzēt bērniem nokļūt nometnē. Ceram labi pavadīt laiku, iemācīties kaut ko jaunu un galvenais – atpūsties. Šogad uz nometni ir jābrauc arī tiem bērniem, kas pretendē uz goda nominācijas – sudraba karotītes – iegūšanu. Nometnē viena diena būs veltīta šiem goda nominantiem. Viņiem būs jāuzstājas un jārunā auditorijas priekšā, jāparāda sava mazpulka dienasgrāmata un jādara kāds praktisks darbiņš,” stāsta J.Bērtiņš.
Izstrādā projektus par ģimeni
Šogad mazpulcēni projektus izstrādā galvenokārt par savu ģimeni. “Kas tad ir pamatā visai cilvēka nākotnei? Tā ir ģimene,” apgalvo Jānis. Projektā bērniem būs jāfotografē sava ģimene un jāpēta tās tradīcijas. “Būs jāpēta arī savs ciltskoks, cik tālu viņi spēj izzināt tā saknes. Ar to arī mūsu mazpulks atšķiras. Mēs ejam kopā zem kaut kā vienota,” stāsta viņš.
Jānis arī uzsver, ka vajadzētu vairāk strādāt pie latviešu tradīcijām – Miķeļdienas, Jāņu, Mārtiņdienas svinēšanas. Tas viss vēl priekšā! Projekti ir katra mazpulcēna personiskais ieguldījums, bet tradīcijas mazpulkā ir kopdarbs. “Tradīcijas izveidojas tikai tad, ja viņas kopj. Tās stimulē jau laikus gatavoties konkrētajam pasākumam. Taču es nenoliedzu iespēju dibināt jaunas. Tradīcija nav nekas vienreizējs un paliekošs, ir jāmaina forma. Tradīcija paliek tradīcija, bet tai ir jāmaina saturs, tā jāpilnveido,” uzsver J.Bērtiņš.
Īpašs skolotājs visiem
Skolotājam Jānim ir bijušas tikai dažas audzināmās klases – viena Grundzālē un divas Ziemeru pamatskolā. “Nupat Grundzāles skola svinēja 60 gadu jubileju, uz kuru biju uzaicināts gan kā skolnieks, gan arī kā skolotājs. Diemžēl uz šo pasākumu nevarēju ierasties, bet manas klases bērni naktī piezvanīja un jautāja, kur es esmu pazudis. Tas bija ļoti jauki,” viņš atceras.
Ziemeru skolā līdz beigām izaudzināta ir tikai viena klase, kas skolotāju patīkami pārsteidza absolventu vakarā, uz kuru bija ieradušies seši bijušie audzēkņi. “Ja seši jaunieši atrod laiku, ko atlicināt vecajai skolai, tas ir daudz,” uzskata Jānis. Šī skolotājam esot bijusi vismīļākā klase, jo tie ir arī bijuši pirmie mazpulcēni, kas likuši pamatus mazpulka tradīcijām. “Nu jau pagājušajā mācību gadā sāku audzināt vēl vienu klasi, bet manas dzīves lielo pārmaiņu dēļ audzināšana būs jāpārtrauc,” skumji atzīst J.Bērtiņš. Atliek vien secināt, ka Jānis ir īpašs skolotājs visiem skolēniem.
“Jauki ir strādāt ar bērniem, kuriem patīk daba, tūrisms, aktīva atpūta, puķu dārzi, skaistas ainavas un vienkārši priecāties par dabu. Man patīk pārgājieni, atzinīgi vērtēju, ja bērni nevaid par grūto ceļu, bet priecājas par sienāzīti, zaļo vārnu, pamana ziedošu griķu druvu un jautā, kas tur aug. Tas viss sagādā ļoti lielu prieku, ka savas zināšanas un pieredzi varu iedot bērniem ne tikai stundās, bet arī aktīvā atpūtā,” atklāj viņš. Skolas gada beigās skolotājs Jānis kopā ar savu audzināmo klasi devās pārgājienā uz pašu mazpulcēnu izgatavoto atpūtas vietu Vistas kalnā. “Sākumā mums kalnā bija jāuznes noripinātie sēžambluķīši, par laimi, lielāks posts nebija nodarīts. Tomēr skumdina tas, ka bērns posta cita bērna darbu. Pārsteidzoši, ka šo pasākumu organizēja zēni,” uzsver Jānis.
Skolēni esot rādījuši arī eksperimentus. “Tā bija tāda eksperimentu pēcpusdiena. Eksperimenti bija dažnedažādi, viens bija tos sagatavojis jau mājās, citam bija pilna soma ar eksperimentālajiem materiāliem. Es spēju tikai fotografēt un apbrīnot bērnu fantāziju. Man pašam arī patīk eksperimentēt. Uzskatu, ka šis pārgājiens pats par sevi bija liels eksperiments, jo citi bērni vēlas ceļot kaut kur tālāk no skolas, redzēt jaunas vietas, bet mani audzināmie saprata, ka nekas nav skaistāks par pašu mājām un pašu kalnā pavadīto brīvo laiku. Viņi izplēta rokas un skrēja, skrēja pa to kalnu! Es vēlreiz pārliecinājos, ka viens gads audzināšanā audzinātājam ir tikai iepazīšanās gads. Bērnus jau nevar tik vienkārši iepazīt un tik ātri pāraudzināt. Protams, arī mums kopīgi skolas laikā bija jārisina dažādas problēmas, bet patiesībā viss tika diezgan veiksmīgi atrisināts,” stāsta Jānis.
Darbs netraucē krāt stikla figūriņas
Paralēli skolai un mazpulka vadītāja amatam J.Bērtiņš ir arī Ziemeru pagasta padomes priekšsēdētāja vietnieks. “Pagasts visus šos gadus palīdzēja man veidot mazpulku. Man vienkārši nebija neviena iemesla atteikties un nekandidēt uz deputāta pienākumiem,” viņš saka.
Lai arī J.Bērtiņš ir aktīvs un darbīgs cilvēks, tas viņam netraucē aizrauties ar savu hobiju. “Es kolekcionēju dzīvnieku stikla figūriņas. To darīt sāku nejauši, kad man uzdāvināja stikla zaķīti. Man iepatikās krāsu spēle stiklā,” atceras Jānis. Pašreiz kolekciju veido 15 stikla figūriņas. Arī naudas izteiksmē kolekcija esot iespaidīga. Jānis atklāj, ka kolekcijas eksponātus ir pircis pats, dāvinātu ir maz.
J.Bērtiņš ir pārmaiņu priekšā, jo nu esot pensionārs, bet šīs pārmaiņas viņu nebiedējot.
