Tāpat kā privātpersona atlīdzina zaudējumus, ko tā nodarījusi citai personai, arī valstij jābūt atbildīgai par savu darbību, ja tā ir prettiesiska. Šobrīd valsts atbildība ir noregulēta, un par nodarīto kaitējumu persona var prasīt atbilstīgu atlīdzinā.
Tāpat kā privātpersona atlīdzina zaudējumus, ko tā nodarījusi citai personai, arī valstij jābūt atbildīgai par savu darbību, ja tā ir prettiesiska.
Šobrīd valsts atbildība ir noregulēta, un par nodarīto kaitējumu persona var prasīt atbilstīgu atlīdzinājumu.
Kā valsts var nodarīt kaitējumu?
Valsts darbība bieži ir saistīta ar ierobežojumiem, apgrūtinājumiem vai zaudējumiem indivīdam. Tomēr ne vienmēr par to pienākas atlīdzība. Indivīds var prasīt atlīdzināt kaitējumu, kas tam nodarīts ar prettiesisku iestādes administratīvo aktu vai faktisko rīcību.
Administratīvie akti ir iestādes, lēmumi, kas skar personas tiesības. Ja tie ir prettiesiski, piemēram, iestāde nepamatoti atsaka pabalstu vai nepamatoti neizsniedz atļauju, vai nepamatoti uzliek administratīvo sodu, vai izdara kļūdainu aprēķinu, tad personas tiesības ir aizskartas. Līdz ar aizskartajām tiesībām personai var būt nodarīts arī kaitējums, kas valstij jāatlīdzina. Prettiesiski administratīvie akti ir jāapstrīd augstākā iestādē vai jāpārsūdz tiesā.
Valsts ir atbildīga ne tikai par pieņemtajiem lēmumiem, bet arī par faktisko rīcību, kas skar personas tiesības. Prettiesiska faktiskā rīcība var būt gan nelikumīga iestādes rīcība, gan kāda pienākuma nepildīšana. Faktiskās rīcības piemēri ir iestādes atteikums pieņemt iesniegumu vai neatbildēšana uz to, policista nerīkošanās likumpārkāpuma gadījumā vai arī tieši otrādi – nepamatota īpašuma bojāšana vai miesas bojājumu nodarīšana nevainīgai personai. Faktiskā rīcība jāpārsūdz tiesā viena gada laikā.
Kāds kaitējums jāatlīdzina?
Ja iestādes darbība bijusi prettiesiska, jāatlīdzina gan mantiskie zaudējumi, gan personiskais un morālais kaitējums.
Atlīdzināmi ir tie zaudējumi, kas radušies tieši valsts darbības rezultātā. Atlīdzināšanas pienākums uzskatāmi redzams gadījumos, kad personai radušies reāli, nepamatoti zaudējumi. Ja persona samaksājusi soda naudu par nepamatoti uzliktu administratīvo sodu, tad samaksātā summa jāatlīdzina. Tāpat, ja kļūdaina aprēķina dēļ persona pārmaksājusi, tad viņai jāatlīdzina zaudējumi, kas radušies par bojātu īpašumu, un ārstniecības izdevumi iepriekš aprakstītās faktiskās rīcības gadījumā. Mazāk uzskatāmi ir gadījumi, kad zaudējumu atlīdzību var prasīt par tiesībām, kas bijušas liegtas – ja personai nepamatoti atsaka piešķirt pabalstu, tad par zaudējumiem uzskatāma arī summa, ko persona būtu saņēmusi no atteikuma dienas. Persona var prasīt arī atrautās peļņas atlīdzināšanu, tomēr tad prasījums pārliecinoši jāpierāda.
Valstij jādod atlīdzinājums arī par nodarīto personisko (dzīvībai, veselībai, brīvībai, godam, cieņai un citām tiesībām un interesēm nodarīto kaitējumu) un morālo kaitējumu (ciešanām, ko aizskārums ir radījis). Piemēram, ja policists, nepamatoti aizturot, ievaino nevainīgu personu, valsts ir atbildīga gan par mantiskajiem zaudējumiem (ārstēšanās izdevumiem), gan personisko kaitējumu veselībai, gan par morālo kaitējumi (ciešanām, kas bijušas ievainojma rezultātā).
Tomēr valsts atlīdzināšanas pienākumu persona nevar izmantot ļaunprātīgi. Personai ir pienākums savu zināšanu un iespēju robežās rīkoties, lai samazinātu zaudējumus vai kaitējumu. Pretējā gadījumā valsts atbildība samazinās un persona tiesības uz atlīdzinājumu var arī zaudēt.
Atlīdzinājuma prasīšanas kārtība
Atlīdzinājumu persona var prasīt kopā ar sūdzību par administratīvo aktu vai faktisko rīcību. Tātad, ja administratīvo aktu apstrīd augstākā iestādē, tad lūgumu par kaitējuma atlīdzināšanu jānorāda iesniegumā. Ja administratīvo aktu vai faktisko rīcību pārsūdz tiesā, tad attiecīgo prasījumu jāiekļauj pieteikumā tiesai.
Personai ir jānorāda konkrēta prasījuma summa. Ja prasa atlīdzināt zaudējumus, tad jāpievieno pierādījumi, kas apliecina zaudējuma lielumu (piemēram, apmaksātās kvītis), bet, ja prasa atlīdzināt personisko vai morālo kaitējumu, tad norādītā summa ir jāpamato (jāizskaidro, kādēļ pēc pieteicēja domām par miesas bojājumu pienākas 100 latu kompensācija).
