“Kad pirmo reizi tevi ieraudzīju, nemaz neticēju savām acīm,” tā savā vēstulē Apes Dzenīšu vītolam raksta kāda meitene Sandra.
“Kad pirmo reizi tevi ieraudzīju, nemaz neticēju savām acīm,” tā savā vēstulē Apes Dzenīšu vītolam raksta kāda meitene Sandra. Jau vairākus gadus īpašā pastkastītē krājas vēstules kokam, un vairums cilvēku pauž apbrīnu, ka vītols var būt tik milzīgs.
Dižvītols, iespējams, stādīts 19.gadsimta astoņdesmitajos gados kā saimnieku zemju robeža. Tā domā arī bijušo “Blūmcikužu” māju īpašnieks Jānis Blūms. Savukārt Austra Kalniņa, kas bieži te staigājusi garām, iedama uz skolu četrdesmitajos gados, atceras: “Jau tolaik šis koks likās ļoti liels. Mans brālis Arvīds kopā ar Rauziņu Gunti šad tad uzkāpa vītolā un duetā dziedāja, ka tālu varēja dzirdēt. Man šis vītoliņš ir ļoti mīļš.”
“Tas ir īsts brīnumkoks,” saka dižkoku pētnieks Guntis Eniņš, kārtējo reizi konstatēdams vītola stumbra apkārtmēra palielināšanos. 30.jūnijā viņš kopā ar Latvijas televīzijas raidījuma “Dabas grāmata” filmēšanas grupu ieradās Apē, lai uzņemtu gan Latvijas mazāko priedīti, gan Eiropas dižāko vītolu. Viņš konstatējis arī, ka pasaulē nekur citur nav atrasts par mūsējo lielāks balto vītolu sugas koks. Filmēšanas grupa Ināras Čakstes vadībā, kas arī bija sajūsmā par mūsu kokiem, augustā atgriezīsies Apē, lai turpinātu darbu pie unikālo dabas objektu uzņemšanas.
Mērot stumbru dižvītola sašaurinājumā, pusmetra augstumā virs zemes, mērlente uzrādīja 8,67 centimetru apkārtmēru. Tātad trīs gadu laikā tas palielinājies par 37 centimetriem! Arī augstums palielinājies par metru un tagad sasniedz 22 metrus.
Ar speciālu tievu svārpstu Guntis Eniņš izņēma urbuma serdeni, kas liecināja, ka koksnes dzīvā kārta ir apmēram 50 centimetrus bieza.
Acīmredzot ar to pietiek, lai vītolu uzturētu pie labas veselības. Gadskārtas serdenis tiks tālāk pētīts laboratorijā.
G.Eniņš priecīgi secināja, ka vētras neko nav spējušas nodarīt dižvītolam. Viņš uzskata, ka “Apes koka” meistaru 2002.gadā uzliktais trosu sastiprinājums kalpo lieliski un ir palīdzējis kokam izturēt. “Varbūt vajadzētu uzlikt vēl kādu sasaiti un balstu zariem, kā arī pārsegt dobumu, lai ūdens neveicinātu stumbra trupēšanu,” domā pētnieks.
Tā vītolam ir laimējies sagaidīt arī otros Dižvītola svētkus. Pasākums notiks sestdien, 9.jūlijā, pulksten 13.00 un sāksies ar kopīgu gājienu pa taku no Raganu klintīm. Kā jau rakstījām iepriekš, pie vītola ir paredzēta Jaunlaicenes folkloras kopas uzstāšanās un koka amatnieku darbu izstāde. Svētku dalībnieki aicināti ierasties ar pašgatavotām “Raganu slotām” no dabas un citiem materiāliem. Tās tiks izmantotas Dižvītola un Raganu takas noformējumā. Būs arī ugunskurs, līdzi var ņemt “groziņus”.
Ja vēlēsieties ziedot dižvītola saglābšanai un tā apkārtnes labiekārtošanai, būs ziedojumu kastīte. Ir izveidots arī bankas konts pārskaitījumiem. Gaidot svētkus, pie vītola apkārtnes sakopšanas strādā gan Apes komunālās nodaļas darbinieki, gan arī citi atsaucīgi cilvēki, kas vēlas padarīt šo apkārtni skaistu un interesantu.
