Alūksniete Daiga Sliņķe ir ieguvusi Sanktpēterburgas Valsts universitātes Psiholoģijas fakultātes sertifikātu saskarsmes treniņu vadīšanā, apmeklējot kursus pie psiholoģes, organizāciju konsultantes un treneres Annas Suščevskajas.
Alūksniete Daiga Sliņķe ir ieguvusi Sanktpēterburgas Valsts universitātes Psiholoģijas fakultātes sertifikātu saskarsmes treniņu vadīšanā, apmeklējot kursus pie psiholoģes, organizāciju konsultantes un treneres Annas Suščevskajas.
“Izdzirdot vārdu “treniņš”, daudziem noteikti prātā nāk fiziskas nodarbības vairāku stundu garumā, kuru gaitā ķermenis pamazām iegūst patīkamu vingrumu un labu izskatu. Kaut kas līdzīgs notiek arī saskarsmes treniņos, tikai šajā gadījumā trenēta tiek mūsu personība. Šobrīd nav vispāratzītas koncepcijas par to, kas ir sociālpsiholoģiskais saskarsmes treniņš. Terminam “treniņš” ir vairākas nozīmes: apmācība, audzināšana, trenēšana, dresēšana. Zinātniskajā literatūrā lasāms, ka treniņš ir daļa no plānotas organizācijas aktivitātes, kas virzīta uz profesionālo zināšanu un prasmju pilnveidošanu vai personāla trūkumu un sociālās uzvedības modificēšanu veidos, kas saskan ar organizācijas mērķiem un realitātes prasībām. Tas tiek skaidrots arī kā cilvēka pašreizējā rīcības modeļa pārprogrammēšana, izmantojot uzvedību un darbību,” stāsta D.Sliņķe.
Viņa uzsver, ka vairums cilvēku dzīvo un strādā grupās, tāpēc attīstīt saskarsmes iemaņas ir svarīgi. “Visvienkāršāk, protams, to izdarīt dabiskā ceļā, pielietojot izmēģinājumu un kļūdu metodi. Diemžēl tas prasa daudz laika. Turklāt neveiksmes gadījumā jārēķinās ar nepatīkamām vārdu pārmaiņām, attiecību pasliktināšanos, kopīgu ieceru sabrukumu. Daudz īsāks un arī mazāk bīstams ceļš ir sociālpsiholoģiskie saskarsmes treniņi, kuru gaitā tiek modelētas dažādas dzīves situācijas, ļaujot grupas dalībniekiem “laboratorijas” apstākļos apzināt savas emocijas, reakcijas, aizspriedumus, bailes. Faktiski saskarsmes grupa ir dzīve miniatūrā, kas attīsta prasmi pielāgoties reālajai pasaulei,” norāda D.Sliņķe.
Ir vēlams, lai treniņa grupās apvienojas cilvēki ar līdzīgu dzīves pieredzi, piemēram, uzņēmumu vadītāji, vienā uzņēmumā strādājošie, vienas profesijas vai sabiedriskās organizācijas pārstāvji. Tāpat grupās var apvienoties cilvēki, kuriem ir līdzīgas problēmas, piemēram, sievietes, kurām neizdodas izveidot noturīgas attiecības ar pretējā dzimuma pārstāvjiem vai māmiņas, kuru bērni lieto narkotikas.
“Visbiežāk par to nerunā vispār vai arī tās pusčukstus pārspriež ar labāko draudzeni. Diemžēl ne vienā, ne otrā gadījumā netiek rasts problēmas risinājums, tāpēc diskomforta sajūta saglabājas, nereti materializējoties fiziskas saslimšanas formā. Vienīgais veids, kā uzveikt problēmas, ir – apgūt prasmi runāt par savām emocijām, un tieši to piedāvā sociālpsiholoģiskie saskarsmes treniņi,” uzsver D.Sliņķe.
