Visus Latvijas lauksaimniekus, it īpaši Latgalē dzīvojošos, nedēļas nogalē satrauca ziņa par kukaiņu nāvējošajiem kodumiem liellopiem.
Visus Latvijas lauksaimniekus, it īpaši Latgalē dzīvojošos, nedēļas nogalē satrauca ziņa par kukaiņu nāvējošajiem kodumiem liellopiem. Jāatzīst, ka nebija patīkami televīzijā vērot sižetu par to, kā mirušie lopi tiek savākti un kā bez dzīvības esošie, karstumā uzpūtušies ķermeņi tiek iekrauti automašīnas piekabē. Žēl bija arī rādīto lauksaimnieku, kuru acīs bija redzamas asaras, bezspēcība un jautājums – kādēļ atkal?
Jā, patiesi – kādēļ atkal? Tikko Latgalē beidzās plūdi, iznīcinot sējumus, tā liellopiem uzbrūk nāvējoši kukaiņi, iznīcinot ganāmpulkus. Kāpēc tik daudz nelaimju seko viena otrai un tieši lauksaimniekiem? Uz to varbūt var atbildēt vienīgi kāds nākotnes pareģotājs. Lasot par šo traģēdiju internetā, atradu kādu komentāru, kurā cilvēks uztraucas par to, kas notikšot ar liellopu gaļu – varbūt steiki Vecrīgā kļūšot lētāki? Tā teikt – nav ļaunuma bez labuma… Laikam jau tam, kuru pašu tas nav skāris, šādu otra cilvēka nelaimi neizprast.
Vērojot televīzijas sižetu svētdienas ziņās, nodomāju, ka Pārtikas un veterinārais dienests ir spējis tik ātri reaģēt uz notiekošo un iespēju robežās palīdzēt zemniekiem. Protams, ziņa, ka no mazu, riebīgu kukaiņu kodumiem miruši apmēram 400 liellopi, šķita šausminoša. Tajā pašā laikā nedaudz uzjautrināja ziņotais – tik un tik liellopi gājuši bojā, tik un tik – nobeigušies, bet tik un
tik – iestājusies nāve… Tik sensacionāli daudzveidīgi nosaukumi tam, ko var pateikt vienā vārdā..!
Latvijas Dabas muzeja entomologs Jānis Dreimanis kukaiņu lielo skaitu skaidro ar pēkšņo silto laiku un mitrumu, jo knišļi attīstās purvos, ezeros un mežos. Latgalē vasarās parasti ir siltāks laiks nekā, piemēram, Kurzemē, tāpēc tie izplatās tieši tur. Arī pavasara plūdi varētu būt paplašinājuši knišļu izplatības robežas. Ir zināms, ka šie kukaiņi nepārceļo, tāpēc, visticamāk, tie izplatīsies rajonos, kuros jau novēroti, jo viņu migrācija nav novērota tālāk par desmit kilometriem no rašanās vietas. Knišļu uzbrukumi tieši govīm esot izskaidrojami ar to, ka govis ir lieli, mazkustīgi dzīvnieki, un kukaiņiem ir daudz vietas, kur nosēsties. Visbiežāk knišļi un citi kukaiņi uzbrūk krēslas stundās, jo dienas karstākajā laikā pašiem kukaiņiem draud izžūšana. Ja šie kukaiņi sakož cilvēku, koduma vietā parādās niezošs uzpampums viena līdz trīs centimetru diametrā vai lielāks.
Mēs, cilvēki, tuvojoties šādiem kukaiņiem, varam paslēpties apģērbjoties, iebēgot mājā vai iekāpjot automašīnā, bet dzīvniekam šādu iespēju diemžēl nav. Liellopam ir tik vien kā aste, lai atgaiņātu kukaiņus, tādēļ cilvēka ziņā ir rūpēties par četrkājaino radību, kas pašam cilvēkam dod tik daudz labuma.
