Pārtikas un veterinārā dienesta Alūksnes pārvaldes epizootoloģe Ausma Kamerāde informē, ka Alūksnes rajonā neviens mājlops no knišļu uzbrukumiem nav cietis vai kritis, tomēr lopu īpašniekiem jābūt uzmanīgiem.
Pārtikas un veterinārā dienesta Alūksnes pārvaldes epizootoloģe Ausma Kamerāde informē, ka Alūksnes rajonā neviens mājlops no knišļu uzbrukumiem nav cietis vai kritis, tomēr lopu īpašniekiem jābūt uzmanīgiem.
“Knišļu uzbrukumi lopiem turpinās sešos rajonos. Viskritiskākā situācija ir Preiļu un Krāslavas rajonā. Līdz vakardienai bija nobeigušies apmēram 400 mājlopi, galvenokārt govis, daži zirgi, aitas un kazas. Tie ir lieli materiālie zaudējumi lopu turētājiem – apmēram 10 000 latu. Morālos zaudējumos nevar aprēķināt naudā. Nelabvēlīgie ekonomiskie apstākļi laukos ir radījuši situāciju, ka daudzās saimniecībās mājlopi ir ne tikai pārtikas ražotāji, bet mīļi kā ģimenes locekļi,” stāsta A.Kamerāde.
Apes zemnieku saimniecībā “Zīļi” ganāmpulka govis un teļi apsmidzināti ar līdzekli pret odiem, mušām un dunduriem. Saimnieki cer, ka tas pasargās arī no knišļiem, ja tie parādīsies. “Vēl knišļus neesam manījuši, bet nedod, Dievs! Ieteikums smērēt ar pārtikas eļļu neder, ja ir 70 lopi. Pa nakti tos ārā nelaižam,” saka “Zīļu” saimniece Bremze.
2.jūnijā notiks seminārs rajona veterinārajiem darbiniekiem. Tajā ne tikai informēs par situāciju valstī, rajonā un rīcību knišļu uzbrukuma gadījumos, bet arī izdalīs materiālus par iedarbīgākajiem medikamentiem knišļu sakostiem mājlopiem. Ja laikus sāk ārstēt, knišļu sakostos lopus var glābt. Iespējams lietot arī tautas līdzekļus – apliet ar aukstu ūdeni, smērēt ar šņabi, augu eļļu, dzirdīt ar cukurūdeni.
2.jūnijā notiks seminārs rajona veterinārajiem darbiniekiem.
Tajā ne tikai informēs par situāciju valstī, rajonā un rīcību knišļu uzbrukuma gadījumos, bet arī izdalīs materiālus par iedarbīgākajiem medikamentiem knišļu sakostiem mājlopiem. Ja laikus sāk ārstēt, knišļu sakostos lopus var glābt. Iespējams lietot arī tautas līdzekļus – apliet ar aukstu ūdeni, smērēt ar šņabi, augu eļļu, dzirdīt ar cukurūdeni.
“Pārtikas un veterinārais dienests uzdevis biologiem noskaidrot, vai ar vēju knišļu mākoņus nevar aizpūst no to izšķilšanās vietām Latgalē un Madonas rajonā. Ja tādu redz, tad nekavējoties jādzen lopi novietnē. Tur knišļi nelien. Var pievest zaļbarību, kā arī ganīt naktīs, kad asinskārie kukaiņi guļ, bet dienā apsmidzināt lopus ar repelentiem,” norāda A.Kamerāde.
Bīstamākais knišļu laiks var ilgt vēl divas nedēļas, ja laiks būs silts. Ja kļūs vēsāks, tad knišļu aktivitāte var ieilgt, jo tad tie lēnāk attīstīsies. Viena knišļu mātīte izdēj 500 – 1000 olas. Knišļi dzīvo vairākus mēnešus. Iedzeļot kukaiņi izdala toksiskus fermentus, no kuriem cilvēkam rodas apsārtums. Ja dzīvnieks saņem simtiem tūkstošu kukaiņu dzēlienu, tas mirst no saindēšanās un asins zuduma.
