Strautiņu un Malienas pamatskolā otrdien viesojās “Hansa Līzinga Ceļa skolas” pārstāvji, lai 3. un 4.klases skolēniem uzskatāmā veidā stāstītu par ceļu satiksmes drošību.
Strautiņu un Malienas pamatskolā otrdien viesojās “Hansa Līzinga Ceļa skolas” pārstāvji, lai 3. un 4.klases skolēniem uzskatāmā veidā stāstītu par ceļu satiksmes drošību.
“Hansa Līzings” sadarbībā ar Latvijas Bērnu fondu, Ceļu satiksmes drošības direkciju un “Toyota” oficiālo pārstāvi “Amserv Motors” jau pagājušā gada sākumā uzsāka nacionālu satiksmes drošības mācību programmu sākumskolu bērniem. Ceļa skola ir līdz šim lielākais nacionāla mēroga projekts ceļu satiksmes drošības jomā, kas tiek realizēts no privātuzņēmumu puses.
Mācību mērķis ir nostiprināt bērnos praktiskās iemaņas par ceļu satiksmes drošību, kā arī priekšstatus un izpratni par ceļu satiksmes dalībnieku uzvedību. Mācību laikā tiek rādīti praktiski piemēri, lai bērni spētu iztēloties un prognozēt citu satiksmes dalībnieku rīcību un pieņemtu pareizos lēmumus, nepakļaujot sevi bīstamām sekām. Mācību programmu realizē praktisku nodarbību veidā, imitējot situācijas ceļu satiksmē.
“No Ceļa skolas pārstāvjiem jau pērn saņēmām uzaicinājumu iesaistīties šajā akcijā. Otrdien skolēnus ar pašvaldības mikroautobusu aizveda uz Alsviķiem, kur notika praktiskās nodarbības. Vispirms instruktori taujāja, ko bērni zina par ceļu satiksmes drošību. Bērniem bija jādemonstrē, kā viņi šķērso ielu, kā izmanto atstarotājus, pa kuru ceļa pusi iet dienā un naktī. Bija nodarbība arī par to, kāds ir automašīnas bremzēšanas ceļš. Bērniem uz ceļa bija jāsaliek atzīmes, kur, viņuprāt, automašīna nobremzēs. Kad automašīna nobremzēja, sapratām, ka lielākā daļa bērnu šo attālumu ir iedomājušies pārāk īsu. Tikai daži skolēni bremzēšanas ceļu bija paredzējuši pareizi. Tas bērniem bija uzskatāms piemērs, ka nedrīkst skriet tuvu automašīnai, jo šoferis nevar paspēt nobremzēt,” stāsta Strautiņu pamatkolas 4.klases audzinātāja Ingrīda Pedece.
Viņa uzsver, ka nodarbībā bērniem tika parādīts arī tas, kā cilvēks jūtas automašīnā, ja viņš nav piesprādzējies ar drošības jostu, bet šoferis ir spiests veikt strauju bremzēšanu, piemēram, ja uz ceļa priekšā izskrien dzīvnieks.
“Bērni varēja sēdēt automašīnā un izjust to. Pēc tam viņi saprata, ka straujas bremzēšanas gadījumā cilvēks piedzīvo lielu triecienu un tas ir bīstami. Bērniem ļoti patika, ka viņi visu varēja vērot uzskatāmi un arī paši izjust,” saka I.Pedece.
Ceļa skolas nodarbība bija ļoti vērtīga. “Manuprāt, tieši šādā veidā vajag organizēt nodarbības par ceļu satiksmi. Ir svarīgi arī tas, ka bērniem noteikumus izstāsta svešs cilvēks, jo pie skolotāja viņi jau ir pieraduši. Pēc nodarbībām katrs bērns saņēma uzlīmi “Es zinu ceļu” un Ceļa grāmatu. Instruktori mudināja arī bērnu vecākiem izlasīt šīs grāmatas, lai mums visiem būtu droša vasara un drošs ceļš,” norāda I.Pedece.
Alsviķu pagasta pašvaldības policiste Zigrīda Sināte vērtē, ka bērni guva daudz praktisku zināšanu tam, kā jāuzvedas uz ceļa. “Domāju, ka uzskatāma situāciju imitēšana ļauj bērniem labāk izprast noteikumus. Tikai skumji, ka vietējais autobraucējs ignorēja to, ka notiek šīs mācības, un, braucot garām, sarāva aizsargjoslas,” saka Z.Sināte.
