Zeltiņu pagasta uzņēmējs Normunds Mūrnieks ar kokapstrādes biznesu nodarbojas jau apmēram astoņus gadus. Divus gadus kopīgi ar dzīvesbiedri Daci ir kokapstrādes uzņēmuma SIA “Danima” īpašnieki.
Zeltiņu pagasta uzņēmējs Normunds Mūrnieks ar kokapstrādes biznesu nodarbojas jau apmēram astoņus gadus. Divus gadus kopīgi ar dzīvesbiedri Daci ir kokapstrādes uzņēmuma SIA “Danima” īpašnieki.
“Patlaban uzstādām jaunu taras pārstrādes iekārtu, to pārsvarā izmantos lapu koku apstrādei. Līdz šim izmantojām tikai skuju koku,” stāsta Normunds Mūrnieks.
Jaunā iekārta jau pamazām tiek izmēģināta. “Ņemam kredītus, bez tiem nevar iztikt. Ir vajadzīgi jauni agregāti, tie ik pa laikam jānomaina. Jaunajai iekārtai tos iegādājāmies pakāpeniski,” uzsver N.Mūrnieks. Iekārtas uzstādīšana ļaus nomales pārstrādāt šķeldā, tas atvieglos ražošanas procesu. “Līdz šim nomales bija jāizved, turpmāk tās tiks sasmalcinātas un vestas uz Rīgu,” norāda N.Mūrnieks.
Uzņēmējs bilst, ka problēmas sagādā arī koksnes resursi. “Tagad sakarā ar vējgāzēm kokmateriāli ir lētāki. Tos iepērkam no firmām un privātajiem, sava meža nav. Lielie kokapstrādes uzņēmumi nepārstrādā sausu, bojātu koksni, tā paliek mazajiem uzņēmumiem,” saka N.Mūrnieks. Astoņu gadu laikā praktiski nav bijis dīkstāves – pērnvasar divas reizes, taču šo laiku strādājošie izmantoja atpūtai.
Gadā uzņēmums saražo vairāk nekā 3 000 kubikmetru gatavās produkcijas. Lielākā daļa produkcijas tiek eksportēta uz Angliju, tikai neliela daļa paliek Latvijā. Uzņēmējs bilst, ka reizēm gadās problēmas ar produkcijas noietu. “Droši vien tas būs arī rudenī sakarā ar vējgāzēm, tad kokmateriāliem cena kritīsies,” viņš prognozē. Agrāk SIA “Danima ” gatavoja arī mietus, taču tagad no tā ir atteicies.
“Bija virpa un mizotājs, taču tam vajadzēja daudz darbaspēka,” uzsver Normunds Mūrnieks. Uzņēmums nodarbina apmēram 20 strādājošos. “Tie, kas šeit strādā, ir jau piecus, sešus gadus, tikai pa kādam strādniekam mainās,” uzsver uzņēmuma īpašnieks.
N.Mūrnieks ievēlēts par pagasta padomes deputātu. “Pagaidām vēl grūti vērtēt deputāta darbu, jo šos pienākumus tikko esmu sācis veikt. Laukos grūti kaut kādus pārkārtojumus veikt, daļa aizbrauc strādāt uz ārzemēm, arī jaunieši šeit neatgriezīsies,” secina N.Mūrnieks. Viņš pozitīvi vērtē to, ka iepriekšējā pagasta vadība interesējās par uzņēmēju darbu. “Arī valsts domā par uzņēmēju finansiālu atbalstu, taču, piemēram, Eiropas finansējums līdz laukiem nenonāk, paliek Rīgas tuvumā,” saka N.Mūrnieks. Agrāk N.Mūrnieks, kā jau daudzi, laukos nodarbojās ar piena lopkopību, audzēja sivēnus. “Vajadzēja domāt, ko darīt tālāk, jo ar šādiem ienākumiem bija grūti izdzīvot,” uzsver N.Mūrnieks.
Kokapstrādes ražotne tika iekārtota kādreizējā kolhoza govju novietnē. “Sākums bijis grūts, nācās saskarties ar dažādām problēmām, taču tagad situācija ir nostabilizējusies,” uzskata N.Mūrnieks.
Viņš spriež, ka ar kokapstrādi ir izdevīgāk nodarboties nekā ar lauksaimniecību. “Koki var nostāvēt divus gadus, tad tos var pārdot par izdevīgāku cenu. Audzējot labību, ražas laikā zemnieks to var pārdot par lētu naudu. Kad paiet laiks vai ir slapjš rudens, graudiem cena paaugstinās, taču zemniekam vairs nav, ko pārdot,” secina viņš. Ieguvums uzņēmējam ir arī tas, ka biznesā darbojas kopā ar ģimeni.
