Trešdien biju Briselē, ko dēvē par Eiropas sirdi. Latvijas reģionālo laikrakstu, arī televīziju korespondenti un žurnālisti viesojās Eiropas Parlamenta mītnē, tikās ar Eiropas Parlamenta deputātu Rihardu Pīku, piedalījās Eiropas Parlamenta plenārsēdē.
Trešdien biju Briselē, ko dēvē par Eiropas sirdi. Latvijas reģionālo laikrakstu, arī televīziju korespondenti un žurnālisti viesojās Eiropas Parlamenta mītnē, tikās ar Eiropas Parlamenta deputātu Rihardu Pīku, piedalījās Eiropas Parlamenta plenārsēdē. Galu galā – baudījām pavasari, jo Briselē ziedēja kastaņas un ceriņi, sildīja saule, bet brīdī, kad iegājām parlamenta ēkā, gluži vai no skaidrām debesīm sākās pērkona negaiss. Lietus gan lija īsu brīdi.
Par sudrabpelēko Eiropas Parlamentu un darbu tajā mums droši vien katram ir savs viedoklis un vērtējums. Neslēpšu, līdz to redzēju, biju diezgan vienaldzīga. Pasaule, kas mani neskar. Vien likās, ka mūsu Latvijas deviņi deputāti pārējo 723 deputātu vidū nav manāmi. Galvenais mans jautājums bija – vai viņos kāds ieklausās un vai tādējādi ir iespējams kaut nedaudz pārstāvēt Latvijas intereses. Atbildi gan uzreiz saņemt bija grūti.
Bija kāda lieta, kas man lika pārdomāt. Tā mani pat pārsteidza. Eiropas Parlamenta plenārsēdes Briselē notiek reizi mēnesī. Rēķinājos, ka plašajā plenārsēžu zālē ieraudzīšu ja ne simtprocentīgi visus deputātus, tad lielāko daļu gan. Brīdī, kad Latvijas mediju pārstāvji iegāja zālē, tajā atradās vien nedaudz vairāk par 40 Eiropas Parlamenta deputātiem. Izbrīns bija liels. Tomēr vēlāk izrādījās, ka visi deputāti ar plenārsēdes dienas kārtību esot iepazinušies, ka sēdes gaitai viņi var sekot arī no saviem birojiem, vērojot tiešo translāciju televīzijas ekrānā, ka ar ziņojumiem var iepazīties jau laikus. Izrādās, ka plenārsēdes zālē uz vietas jābūt vien tiem deputātiem, kas publisko savus ziņojumus par konkrētu jomu. Tā viņi zālē nāca un gāja. Nezinātājam gan radās iespaids, ka ziņojumi notiek vien tādēļ, lai darbs būtu tulkotājiem, jo katrs plenārsēdē pateiktais vārds tiek tulkots visās 20 oficiālajās Eiropas Savienības (ES) valodās, tostarp arī latviešu valodā.
Eiropas Parlamenta preses servisa vadītājs neslēpa, ka jaunās ES dalībvalstis ir līdzi atnesušas savu valstu problēmas. Tomēr tās zem zilā, 12 zvaigznēm rotātā karoga, pamazām tiekot risinātas. To, ka ES galvenā mītne dala miljonus, redzēju savām acīm. Parlamenta ēku turpina paplašināt, jo deputāti sūdzas par saspiestību un, ja domā par vēl tālāku ES paplašināšanu, tad jaunas telpas esot nepieciešamas.
Staigājot pa Briseles vecpilsētu, nodomāju, ka no beļģiem gribētu pārņemt kādu labu īpašību. Viņu mieru un nesteidzīgo soli. Sajūtu, ka priekšā ir gara diena. To absolūto pārdrošību pusdienu pārtraukumā doties uz divām stundām. Stundu nodoties gardai maltītei, bet otru pavadīt nesteidzīgi dzerot kafiju. Vai mums tā būs, ja esam Eiropas Savienībā?
