Pārlūkojot vēstures dokumentus, tie nepārprotami liecina, ka daudzviet apdzīvotas vietas izveidojušās dzelzceļu tuvumā.
Pārlūkojot vēstures dokumentus, tie nepārprotami liecina, ka daudzviet apdzīvotas vietas izveidojušās dzelzceļu tuvumā. Vilciens ne tikai pagātnē, bet arī šodien ievērojamai sabiedrības daļai ir vienīgais sabiedriskais transporta līdzeklis nokļūšanai pilsētā vai kaimiņu pagastā. Tāpēc saprotami iebildumi par arvien noteiktākiem izteikumiem: kārtējo reizi jāslēdz vairākas dzelzceļa līnijas.
Nevienam nav jāpaskaidro, ka jaunu maršrutu slēgšana novedīs pie tā, ka tiek sagrauta infrastruktūra, ko, iespējams, pēc vairākiem gadiem vajadzēs izmantot. Neviens no tiem, kas uzskata, ka daļa dzelzceļa maršrutu ir jāslēdz, nav gaišreģis, tāpēc var gadīties, ka pēc 20 gadiem šodien iznīcinātās dzelzceļa līnijas būs jābūvē no jauna. Rodami daudzi piemēri, kā sliedes aizaug ar kokiem un nezālēm, kā ieliecas pārmijnieku mazo namiņu jumti, kā pa labi un kreisi dāļā dzelzceļam piederošās un šodien nevajadzīgās ēkas.
Savulaik, slēdzot pirmās dzelzceļa līnijas, neviens ar solījumiem neskopojās. Nav dzelzceļa, būs plaši un asfaltēti autoceļi, kas savienos pagastu centrus ar lielajām maģistrālēm. Diemžēl maks grozīts dažnedažādi, bet solītais tajā nav iekritis, tikai ceļi rudeņos un pavasaros kļuvuši vēl neizbraucamāki.
Kā jaunums tiek paziņots, ka pasažieru dzelzceļa pārvadājumu finansēšanā iesaistāmas pašvaldības, jo, lūk, īpaši tās, caur kuru teritoriju iet dzelzceļa līnija, tik sparīgi rakstot protesta vēstules, aizstāvot sliežu ceļu. Skaidrs, būs mazās pašvaldības, kas nevarēs samaksāt prasīto, tāpēc Satiksmes ministrijai nāksies rast kaut kādu kompromisu un izvērtēt katru pašvaldību individuāli, vai arī paredzēt to finansiālo daļu kopējā atbalsta programmā. Sak, mazi cinīši gāž lielus vezumus, spēs pieveikt arī šo.
Dzelzceļa speciālisti skaidro, ka daudzviet dzelzceļa maršrutiem ir tikai sociāla nozīme, jo tie veido tikai dažus procentus no gada laikā veiktā kilometru apjoma pasažieru pārvadājumos. Šogad Pasažieru pārvadājumu departaments par sliežu ceļu izmantošanu kopumā maksā 13 miljonus latu. Pietiekot ar trim nerentabliem maršrutiem, lai radītu zaudējumus viena miljona latu apmērā gadā. Papildus jāmaksā par degvielu, darbinieku algām, jāsedz vēl citi izdevumi. Tas viss ir saprotams tāpat kā fakts, ka valdība nolēmusi “Latvijas dzelzceļam” papildus piešķirt 7,8 miljonu latu dotāciju. Vai tā spēs padarīt gaišāku vairāku dzelzceļa maršrutu nākotni, ir grūti prognozēt? Arī ļaudis, kas izmanto dzelzceļa satiksmi ir noguruši no aizbildināšanās ar dažādu augstāk stāvošu instanču problēmām. Viņiem ir tikai viena vēlēšanās – redzēt kursējam vilcienus, jo neviens veloceliņus pa sliedēm neierīkos.
