Parasti alūksnieti Evitu Bogdanovu redz steidzamies. Trauksme ir jūtama viņas atbildēs gan tikšanās reizēs, gan sarunās pa telefonu.
Parasti alūksnieti Evitu Bogdanovu redz steidzamies. Trauksme ir jūtama viņas atbildēs gan tikšanās reizēs, gan sarunās pa telefonu.
Evita pagūst organizēt nodarbības Alūksnes Bērnu un jauniešu interešu centra imidža pulciņā, izplatīt kosmētikas firmu produkciju, aprūpēt gandrīz divus gadus veco dēlu, pildīt sociālās pedagoģes studiju uzdevumus Rēzeknes Augstskolā, gatavot un vadīt konkursu “Mis un Misters Alūksne”.
Varētu likties, ka šī sieviete ir ļoti sabiedriska. Patiesībā viņa ir klusa un kautrīga. Iespējams, ka šī pretruna virza Evitu, neļauj apstāties un apmierināties ar sasniegto. “Man ļoti svarīgs ir bērns. Esmu kļuvusi prātīgāka, tāpēc nevaru saprast mātes, kas dažus mēnešus vecus bērnus atstāj vecmāmiņai vai auklei un atsāk strādāt. Es arī tāda biju, kad auga vecākais dēls Valts. Tagad gan strādāju, bet varu lemt par savu laiku un būt mājās kopā ar Robertu,” atzīst Evita.
Viņa nevēlas, lai vecmāmiņa vai kāds cits zinātu vairāk par viņas dēla pirmajiem dzīves gadiem nekā pati. Šobrīd E.Bogdanova nezina, ko vēlas sasniegt dzīvē. Drīz Roberts sāks apmeklēt bērnudārzu, Evita varētu atsākt strādāt frizētavā. “Vai es to gribu?” šaubās sieviete.
Mūsdienīgi atklāj savdabīgo
Acīmredzot tuvāks ir kļuvis darbs ar jauniešiem. Pirms sešiem gadiem Evitu uzaicināja vadīt nodarbības Bērnu un jauniešu centra Modeļu skolā. Evita gribēja kaut ko mainīt savā dzīvē, tāpēc piekrita. Tagad viņa ir šīs skolas jeb imidža pulciņa vadītāja. “Nesen ar tērpu šovu piedalījāmies Vidzemes konkursā “Savādā pasaule”. Lai gan rezultāti vēl nav paziņoti, prognozē, ka tiksim uz skolēnu dziesmu svētkiem,” atklāj E.Bogdanova. Citas grupas bija izvēlējušās etnogrāfiskus elementus trīs Baltijas valstu tēmas atklāsmei. Evita sprieda, ka modeļu skolas meitenes nav tautisko deju pulciņa vai teātra studijas dalībnieces, tāpēc izvēlējās veidot modernu tērpu šovu, izmantojot dažādas faktūras melnus un baltus audumus. Alūksnieši bija atšķirīgi, turklāt prata parādīt trim valstīm raksturīgo un vienojošo Eiropas Savienībā.
Sper pirmos soļus modes pasaulē
“Nesen pie mums ciemojās bijušais alūksnietis Miks Merlickis. Viņš piedalījās manā frizūru šovā 1997.gadā, izmācījās par frizieri un tagad strādā modeļu aģentūrā. Miks pastāstīja, ka tērpu demonstrēšana nav izklaide, kā daudzi uzskata. Viņš nolēmis apgūt stilista un horeogrāfijas kursus,” stāsta Evita. Alūksnietei Ilzei Pūpolai modeļu skolā apgūtais ļāva slēgt līgumu ar modeļu aģentūru Rīgā. Pirmais pārbaudījums Ilzei bija Vidzemes modeļu konkurss Gulbenē. Tur viņu pamanīja aģentūras “Natalie” pārstāvis.
“Mūsu studija ir pirmais solis modes pasaulē. Defilē jeb tērpu demonstrēšanu nekur nemāca, turklāt īpašo gaitu iešanai “pa mēli” nevar iegūt tikai staigājot. Ir vajadzīgas arī aerobikas vai deju nodarbības. Tāpat nepieciešama drosme, prasme atraisīties, justies brīvi. To palīdz iegūt nodarbības ar psihologu,” skaidro E.Bogdanova.
Protams, visas imidža pulciņa dalībnieces nebūs modeles, bet meitenes pratīs veidot stāju, gaitu, kopt matus un veidot frizūru, lietot atbilstošu dekoratīvo kosmētiku. Maijā viņas brauks pieredzes apmaiņā uz Estētikas skolu Rīgā. Tur pasniedzējs ir horeogrāfs Raivo Andersons. Viņš iestudēja dejas konkursa “Mis un Misters Alūksne” dalībniekiem.
Palīdz jauniešiem izkopt sevi
“Es nekad neesmu skrējusi pakaļ modei. Nevaru iedomāties, ka man pa ielu pretim nāktu tāpat, kaut arī moderni, ģērbušies cilvēki. Tiesa, esmu bijusi panks. Toreiz mācījos Ogres sanatorijas vidusskolā. Staigājām batikotos mēteļos apkārušies ar adatām. Mati bija krāsoti šķipsnās ar aktieru grimu,” atklāj Evita.
Viņa uzsver, ka katram ir svarīgi atrast savu “es”, izkopt to, ar ko var būt citāds. Līdz 25 gadiem viņas garderobē bija tikai trīs krāsas – melna, balta un pelēka, jo likās, ka citas nepiestāv. Firmas “Dēka” konsultante Dace Vorona pārliecināja Evitu mainīt priekšstatus. Tagad viņa labi sadzīvo ar zaļo un sarkano, bet rūtotu, punktotu vai puķainu apģērbu neizvēlas.
Vāks ziedojumus slimnīcas bērnu nodaļai
Sievietei joprojām ir grūti iejusties svešu cilvēku sabiedrībā, bet viņa mācās pārvarēt neērtības sajūtu. Kautrība bija iemesls, kāpēc Evita apguva frizieres profesiju. Matus griezt viņa iemācījās sanatorijas vidusskolā un frizēja ne tikai skolasbiedrus, bet arī skolotājus. “Šis darbs man likās patīkams un pieņemams. Mācījos kopā ar Māru Kukliču, no Alūksnes bijām divas. Vēl arvien labāk jūtos, ja uz svešu vietu man kāds nāk līdzi,” akcentē E.Bogdanova.
Viņa cer, ka spēs organizēt labdarības pasākumu Alūksnē. Imidža pulciņa un konkursa “Mis un Misters Alūksne” dalībnieki var sagatavot šovu.
“Pagājušajā vasarā dēls Roberts ārstējās Alūksnes un Siguldas slimnīcas bērnu nodaļā. Atšķirība ir milzīga. Nolēmu, ka vasaras sākumā jāorganizē labdarības pasākums, lai iegūtu līdzekļus slimnīcas bērnu nodaļai,” vēlas E.Bogdanova.
Pirmais pārbaudījums ir izturēts
1997.gadā viņa kopā ar klasesbiedru izveidoja individuālo uzņēmumu “Dēka” un organizēja frizieru konkursu, kur piedalījās gandrīz visu Alūksnes frizētavu pārstāvji. “Bija žūrija, uzvarētāji un balle līdz rītam. Sapratu, ka man patīk rīkot pasākumus. Pēc septiņiem gadiem skaistumkonkurss bija nākamais, bet daudz lielāks pārbaudījums,” atzīst Evita.
1998.gadā Gulbenes skaistumkonkursā viņa iepazinās ar Intu Fogeli un saņēma priekšlikumu konkursu rīkot Alūksnē. E.Bogdanova saprata, ka tas nav viegls uzdevums, to atlika gadu no gada. “Pēc informācijas “Alūksnes Ziņās” par Edgara Doktenieka vēlmi rīkot skaistumkonkursu radās spīts un apņēmība, lai gan man nebija nekāda priekšstata, kā to darīt. Sagatavoju apmēram 100 aicinājumus uzņēmējiem finansiāli atbalstīt konkursu, atsaucās tikai viens. Tomēr tas bija sākums,” atceras Evita.
Nekad nepievils savu pilsētu
Tagad viņai konkurss un tā dalībnieki ir kļuvuši mīļi. Maijā būs dalībnieku atlase šāgada konkursam. E.Bogdanova grib panākt, lai alūksnieši varētu konkurēt ar citu pilsētu Mis un Misteriem. Vasarā varēs sagatavot videosižetus par konkursantiem sponsoru piesaistei.
“Man vienmēr gribas darīt kaut ko, lai Alūksnes vārds izskanētu Latvijā. Horeogrāfs Raivo jau zvana, ka uznācieni un dejas būs tādas kā nekur citur,” stāsta Evita. Alūksnē ir daudz labu izpildītāju, tāpēc nav vajadzības aicināt uzstāties viesus. E.Bogdanova uzsver, ka nespētu dzīvot Alūksnē, ja pieviltu tās iedzīvotājus.
