Aigars Kalvītis: saka, ka izprot Alūksnes rajona problēmas.
Aigars Kalvītis: saka, ka izprot Alūksnes rajona problēmas
Vakar Alūksnes rajonu apmeklēja Ministru prezidents Aigars Kalvītis.
Lai gan konkrēti solījumi netika doti, viņš Alūksnes rajona padomes un pilsētas domes vadībai pieļāva iespēju finansiāli palīdzēt uzlabot Alūksnes ielu stāvokli un risināt jautājumu par Pededzes robežkontroles punkta izveidi.
Alūksnes rajona padomes priekšsēdētājs Laimonis Sīpols Ministru prezidentu iepazīstināja ar pašreizējo situāciju Alūksnes rajonā, kā galvenās attīstību kavējošās problēmas, it īpaši pierobežā, minot slikto ceļu stāvokli un vēlmi panākt, lai robežpārejas punktu Pededzē pārveidotu par robežkontroles punktu, kur ir nodrošināta muitas kontrole, tātad arī iespēja pārvest kravas.
Pašlaik Pededzes robežpārejas punktu šķērso ļoti daudz transportlīdzekļu, kuru kravnesība nepārsniedz 3,5 tonnas, un cilvēki bez muitojamām precēm.
“Tas pierāda, ka šis punkts ir vajadzīgs un ka to nepieciešams pārveidot. Esam jau diezgan daudz panākuši, lai to pārveidotu par robežkontroles punktu, bet atkal nākas sastapties ar problēmām šā jautājuma risināšanā, šoreiz no Valsts ieņēmumu dienesta,” saka L.Sīpols. Viņš izteica nožēlu, ka Alūksnes rajonā ceļu sakārtošanā nav izdarīts tas, kas solīts “Ziemeļu stīgas” projekta laikā.
“Alūksnes rajonā ir mazāk ceļu ar asfaltbetona segumu. Turklāt esošais segums savu laiku ir nokalpojis, daudzviet to nepieciešams atjaunot. Nozīmīgākajiem Alūksnes rajona ceļiem finansējuma trūkuma dēļ nav veikti uzlabojumi jau 15 gadus. Arī rajona uzņēmēji baidās ņemt apjomīgus kredītus un celt, piemēram, viesnīcas, jo nesakārtotās infrastruktūras dēļ viņiem ir pamatotas bažas par jaunā pakalpojuma pieprasījumu,” uzsver L.Sīpols.
A.Kalvītis atzina, ka savulaik pats ļoti bieži ir šķērsojis Latvijas robežu caur Pededzes robežpārejas punktu, kad viņa darbs bija saistīts ar piensaimniecību. A.Kalvītis uzskata, ka šis ir starpvaldību – Latvijas un Krievijas – jautājumus, ko vajag risināt. “Raudzīsim, ko varam darīt saistībā ar muitas punktu, uzreiz kaut ko apsolīt ir grūti. Iespējams, ka valsts var palīdzēt finansiāli uzlabot ielu stāvokli vismaz Alūksnes pilsētā,” saka A.Kalvītis.
Alūksnes pilsētas domes priekšsēdētājs Armands Musts norāda, ka kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā arī Alūksnē ir palielinājies tūristu skaits, kas ieceļo no Eiropas.
“Aplūkojuši Igauniju, ārzemju tūristi dodas uz Alūksni. Mūsu pilsētā viņi bieži vien paliek nakšņot, pēc tam dodas uz Latgali. Mēs esam ieinteresēti tūristus noturēt Alūksnē pēc iespējas ilgāk ar pakalpojumiem un kultūrvēsturisko vidi. Ārzemju tūristi labprāt pie mums viesojas. Un to būtu vēl vairāk, ja te būtu sakārtota infrastruktūra,” ir pārliecināts A.Musts.
A.Kalvītis atzina, ka Alūksnes rajonā ir bijis vairākkārt, taču daudzo gadu laikā nekas, piemēram, infrastruktūrā, nav mainījies, un arī rūpniecība te nav attīstīta.
Tiekoties ar Alūksnes pilsētas domes vadību, A.Kalvītis apsprieda pilsētai svarīgus jautājumus – ilgtermiņa kredīti siltumapgādes nodrošināšanai, stadiona būvniecība, Vecās pils ēkas sakārtošana mākslas skolas vajadzībām. A.Musts uzsvēra, ka, sakārtojot šo ēku, tiktu sasniegti trīs mērķi – atjaunota Alūksnes kultūrvēsturiskā centra ēka, mākslas skola iegūtu jaunas telpas, atbrīvojot otro stāvu pirmsskolas izglītības iestādē “Sprīdītis”, kas savukārt dotu iespēju šajā iestādē uzņemt vairāk bērnu.
Ministru prezidents paskaidroja, ka izmaiņas valsts budžetā ir plānotas septembrī, tāpēc papildu līdzekļus Alūksnes pilsētas pašvaldība varētu saņemt tikai oktobrī. Viņš ieteica pieprasīt līdzekļus stadiona celtniecībai nākamā gada budžetā, bet jautājums par līdzekļu piešķiršanu pils sakārtošanai tiks izskatīts, saņemot precīzu informāciju par projektu un plānotajām izmaksām.
A.Kalvītis apmeklēja arī Alūksnes tautas namu, tikās ar Tautas partijas Alūksnes nodaļas pārstāvjiem un apmeklēja sporta bāzi “Mežinieki”.
