Šogad pirmajos trīs mēnešos Alūksnes pilsētas dzimtsarakstu nodaļā raksturīga tendence, ka reģistrēto mirušo skaits ievērojami pārsniedz dzimušo skaitu.
Šogad pirmajos trīs mēnešos Alūksnes pilsētas dzimtsarakstu nodaļā raksturīga tendence, ka reģistrēto mirušo skaits ievērojami pārsniedz dzimušo skaitu.
“Pierasts, ka gada pirmie mēneši nav kāzām bagāti. Reģistrētas tikai 3 laulības. Janvārī, februārī un martā Alūksnes pilsētas dzimtsarakstu nodaļā dzimšanas apliecības izsniegtas 22 bērniem – 8 zēniem un 14 meitenēm. Reģistrēti 57 mūžībā aizgājušie,” laikrakstam stāsta Alūksnes pilsētas dzimtsarakstu nodaļas pārzine Anita Grīvniece.
Pērn Alūksnes pilsētas dzimtsarakstu nodaļā dzimšanas apliecības izsniegtas 80 jaunajiem Alūksnes iedzīvotājiem – 42 meitenēm un 38 zēniem. Reģistrējot dzimšanu, 14 bērniem vecāki devuši divus vārdus. Tie ir: Daniela Nikola, Niks Kristiāns, Kristers Artūrs, Annija Paula, Kristofers Kristers, Jānis Dainis, Elīza Diāna, Elizabete Līva, Jānis Mikus, Ksenija Anastasija, Kristofers Aleksis, Evelīna Denīze, Santa Danija, Edvards Kristiāns.
“Vārdu izvēlē vērojama dažādība. Populārāki tomēr ir tradicionāli vārdi, taču vecāki vēlas savam bērniņam dzimšanas dokumentā ierakstīt arī mazāk dzirdētus un izplatītus vārdus,” atzīst A.Grīvniece. Likti senāki vārdi – Kārlis, Jānis, Roberts, Edvards, Elīza, arī mazāk sastopami – Enija, Egita, Estere, Loreta, Džonatans, Timo, Mikus, Sanija, Alīsija, Denīze, Danija.
Nākas atzīt paternitāti
46 māmiņas reģistrējušas pirmo bērnu, 23 ir otrie, 7- trešie, 2 – ceturtie un 2 – piektie bērni. No visiem reģistrētajiem bērniem tikai 33 bērni dzimuši vecākiem, kuri reģistrējuši laulību. Paternitātes atzīšanas pieteikums, lai bērna tēvu ierakstītu dzimšanas reģistrā, iesniegts 39 gadījumos.
“Atzīt paternitāti ir nopietna juridiska darbība ar tālejošām sekām, jo tēva ierakstu dzimšanas reģistrā apstrīdēt praktiski nav iespējams. Šodien ir raksturīga tendence – palielinās dzimšanas reģistru skaits, kuros ieraksts par bērna tēvu izdarīts, atzīstot paternitāti,” stāsta nodaļas pārzine. Astoņu reģistrēto bērniņu dzimšanas reģistros nav ieraksta par bērna tēvu. “Cerēsim, ka nākotnē cilvēku attiecības kļūs harmoniskākas, ģimenes – stabilākas un bērnu dzims vairāk, lai pilsēta atjaunotos,” uzsver A.Grīvniece.
Vairāk mirušas sievietes
Pērn no Alūksnes pilsētas dzimtsarakstu nodaļā reģistrētā 161 mirušā iedzīvotāja 95 ir sievietes un 66 – vīrieši.
“Rēķinot mirušo vidējo vecumu, sievietēm tas bijis 76 gadi, bet vīriešiem – 66 gadi,” atzīst A.Grīvniece. Visbiežāk minētie nāves cēloņi ir sirds un asinsvadu slimības (55 gadījumi) un asinsizplūdumi galvas smadzenēs (45 gadījumi). 28 gadījumos mirušā nāves cēlonis ir ļaundabīgs audzējs, citas saslimšanas par nāves cēloni minētas 25 miršanas reģistros. Divos gadījumos nāves cēlonis ir vecums, sešos gadījumos – negadījumi.
Vēlāk noslēdz laulību
No 32 reģistrētajām laulībām baznīcās noslēgtas piecas – trīs pareizticīgo baznīcā, divas – luterāņu draudzē. Par to, ka abi laulātie stājušies pirmajā laulībā, izdarīti 24 laulības reģistri. Astoņi reģistri liecina, ka viens vai abi laulātie laulību reģistrējuši atkārtoti. Sešos laulības reģistros izdarīta atzīme, ka laulātajiem ir kopēji bērni. Iepriecinošs ir fakts, ka bērna vecāki, kas līdz šim nav bijuši laulībā, tomēr oficiāli noformē savas attiecības. Laulības reģistrējuši divi Ukrainas pilsoņi un viens Krievijas pilsonis.
A.Grīvniece ir gandarīta, ka nodaļai tagad ir moderna biroja tehnika, kas uzlabos reģistru, izsniegto apliecību un izziņu kvalitāti. Apmeklētāju iesniegumu un pieteikumu reģistrācijas žurnālā pērn izdarīti 665 ieraksti, nosūtītas 297 vēstules, kurā sniegtas atbildes uz dažādiem pieprasījumiem. Citām nodaļām un iestādēm nosūtītas 114 korespondences.
Maina vārdu un uzvārdu
Sešiem interesentiem nodaļa pērn palīdzējusi mainīt uzvārdu un vārdu, reģistrēta arī viena tautības ieraksta maiņa, jo pieteicēja vēlējās saglabāt vecvecāku tautību. Šādu lietu skaits pērn nav palielinājies salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. “Likumā ir noteikts, kādos gadījumos cilvēkam ir tiesības mainīt vārdu un uzvārdu, iemeslam ir jābūt pamatotam,” uzsver A.Grīvniece.
Trijos gadījumos prasības pieteicējs vēlējies atgūt dzimto uzvārdu, vienā gadījumā – pirmslaulības uzvārdu, vienā gadījumā uzvārds bijis nelabskanīgs. Reģistrēts gadījums, kad sieviete vēlējās pievienot dzimšanas dokumentā ierakstītajam vārdam otru vārdu, kādā ikdienā dēvēta.
Likumā būs grozījumi
Dzimtsarakstu nodaļām ir gaidāmas pārmaiņas, jo Saeimā ir iesniegts projekts ar grozījumiem Civillikumā, kas reglamentēja to darbu jau vairāk nekā 10 gadus.
“Katra dzimtsarakstu nodaļas darbinieka amata pienākums ir nepārtraukti sekot izmaiņām likumdošanā, jo norādījumi “no augšas”” kļuvuši par pagātnes liecību. Arī turpmāk neatteiksim konsultācijas pagastu dzimtsarakstu nodaļām un gaidīsim jebkuru apmeklētāju,” uzsver A.Grīvniece.
