Alūksnietis Igors Kols sevi dēvē par azartisku cilvēku un uzskata, ka bez azarta nav interesanti dzīvot.
Alūksnietis Igors Kols sevi dēvē par azartisku cilvēku un uzskata, ka bez azarta nav interesanti dzīvot. Viņam patīk riskēt, apzinoties, ka var arī zaudēt. Vīrietis spriež, ka cilvēka pasaule balstās uz trim vaļiem – sports (azarts), sekss un bizness.
“Dzīve bez azarta ir tas pats, kas zieds bez smaržas. Nesaprotu cilvēkus, kas tā neuzskata. Lai kaut ko dzīvē sasniegtu, cilvēkam ir jābūt vēlmei izcelties un parādīt sevi. Kam tās nav, tas visu mūžu sēž aizkrāsnē,” uzskata Igors Kols.
Igors ir piedalījies “Prāta bankā”, mēģinājis startēt “Mini mani!”, bet nesen viņu varējām vērot televīzijas spēlē “Gribi būt miljonārs?”. Viņš prāto, ka labprāt uzspēlētu “Lieliskajā piecniekā” ar Ivo Krumholcu.
Ir miniatūrs modelis
Dambreti Igoram iemācīja spēlēt lielie zēni, kad viņš vēl nebija uzsācis skolas gaitas. “Kad viņi spēlēja dambreti, es pienācu klāt aiz ziņkāres. Tad sapratu, ka tas ir viens veids, kā mēroties spēkiem un pierādīt savu pārākumu pār pretimsēdētāju,” atzīst I.Kols.
Klasē, tehnikumā un armijā bataljonā dambretē un šahā Igors bija nepārspēts. “Spēlējot ar 30 cilvēkiem, tas nebija grūti. Kad braucām uz Alūksnes rajona sacensībām, citi mani samizoja,” atzīst I.Kols. Kādreiz viņš spēlējis visas komandu sporta spēles, arī volejbolu un rokasbumbu. Sporta klasi ieguvis galda tenisā, šahā un dambretē, spēlē arī novusu, zolīti, apmēram gadu viņa aizraušanās ir bridžs. Igors atzīst, ka viņš lasa “no visa pa druskai”, interesē arī vēsture.
“Katra zolītes partija ir mūsu dzīves miniatūrs modelis, kurā vai nu zaudē, vai uzvari. Dzīvē ir tā nelaime, ka par katru kļūdu ir jāmaksā. Nākamos gājienus var izdarīt gudrāk, bet izdarīto labot nevar. Zolītē kārtis sajauc, izdala, un var sākt jaunu un skaistu dzīvi, mēģinot nepieļaut vecās kļūdas,” ir pārliecināts Igors. Viņš uzskata, ka šā iemesla dēļ cilvēkiem patīk sports un tā radītās emocijas.
“Dzīvē var saņemt lielu adrenalīna devu, taču reizēm par to nākas dārgi maksāt,” atzīst Igors. Viņš vērtē, ka cilvēkam “tas ir asinīs – vajag kaut ko uzspēlēt”. I.Kols savulaik vērojis, kā Rīgā, Vērmaņdārzā, uz augstām likmēm spēlēja šahu. “Nav iespējams tam paiet garām. Ja arī pats nespēlē, tad interesanti ir vērot no malas, kā cilvēks cīnās un kļūdās. No tā es guvu enerģiju,” atceras Igors.
“Miljonāram” gatavojas vairākus gadus
Viņš iesaka citiem iegādāties “Miljonāra” momentloterijas biļetes. Viņš neslēpj, ka spēlei gatavojies vairākus gadus. “Pirms piedalīšanās spēlē telefoniski jāatbild uz uzdoto jautājumu. Man jautāja, kad kronēja Ivanu Bargo. Atbildē kļūdījos par trim gadiem. Tuvāko desmit atbilžu autori februārī varēja piedalīties raidījuma ierakstā Viļņā,” stāsta I.Kols.
Uz ierakstu viņš devies bez līdzjutējiem. Studijā parasti ir 30 cilvēki. “Esmu aizsūtījis pāris biļetes. Nākamreiz ņemšu līdzi līdzjutējus no Alūksnes. Mārtiņš Ķibilds oficiāli ielūdza kādu Alūksnes ģimnāzijas vecāko klasi,” stāsta Igors.
Uz spēles ierakstu I.Kols devies cerību pilns. Viņš atbildēja uz septiņiem jautājumiem, bet “iegāzusi” Latvijas augstākā – Miķeļtorņa – bāka. Taču Igors ir pārliecināts, ka viņam vēļ “ķersies” pilnā loze šajā spēlē, jo tajā var piedalīties atkal. “Pēc tam, vērojot spēli televīzijā, biju uz sevi dusmīgs,” atzīst Igors. Viņš novērtējis, ka M.Ķibilds ir profesionāls spēles vadītājs.
“Prāta banka” ir nežēlīga
Piedalīšanās “Prāta bankā” Igoram atmiņā spilgti saistās ar māņticību, kas netika ņemta vērā. Šo spēli viņš uzskata par nežēlīgāku salīdzinājumā ar spēli “Gribi būt miljonārs?”. “Spēlētājam, ienākot studijā, ir jāpaliek sākotnējā vietā. Toreiz spēlējām divi vīrieši un sieviete. Režisore palūdza samainīties vietām, lai sieviete sēdētu mums pa vidu. To izdarīju es, taču sāncensei bija jautājumi, kurus zināju, bet manējie nebija tik viegli,” atceras Igors.
Uzvar dzērāju konkursā
Igoram ir arī uzsmaidījusi veiksme, piedaloties konkursos. Pirms pāris gadiem uzvarējis, kā pats joko, dzērāju konkursā, un laimējis ceļojumu uz Grieķiju. “Nopirku dzērienu “Atlantis” un sacerēju aforismu par senajiem grieķiem un mums. Apmēram divpadsmit gadu vecumā izlasīju sengrieķu mītus un varoņteikas, tāpēc nebija grūti,” stāsta I.Kols. Tad arī tapis teiciens: “Grieķi uzskatīja, ka Atlants pasauli tur uz pleciem, bet, nobaudot “Atlantis”, mēs redzam, ka viņš pasauli griež.” Tas atnesa Igoram uzvaru.
Spēlē, kamēr vēl ir cerība
Tagad Igors internetā spēlē dambreti. Tajā arī jūtas visspēcīgāk.
“Cilvēku neredzu pēc sejas. Spēlētāji ir dažādi. Citi pēc zaudētas partijas atslēdzas, citi zaudē, taču turpina, atkal zaudē un turpina,” stāsta alūksnietis. Igors pieder pie tiem spēlētājiem, kas spēlē, kamēr vēl ir cerība. “Ja redzu, ka tās nav, tad netērēju savu un pretinieka laiku,” atklāj I.Kols.
Igors izbaudījis arī saldo uzvaras garšu, zinot, ka tā nebūs bez riska. Viņš stāsta, ka savulaik šahu spēlējis ar Aivaru Ģipsli, ar mazāk pazīstamo Zigurdu Lanku. “Spēlēju ne jau sacensības dēļ. Saprotu, ka esmu pāris pakāpes zemāks par viņiem, taču interesēja – varbūt tomēr kaut ko spēju,” atklāj I.Kols.
Savulaik viņš vērojis, kā krāpnieki spēlē ar uzpirksteņiem un prot pievilināt upuri. Igors neslēpj, ka kooperatīvu laikos pats šādi iekritis, atdodot lielo mēneša algu, kas bija paredzēta jauna apģērba iegādei. “Sajūta bija tāda – kaut zeme atvērtos! Tagad to atceros ar smaidu,” atminas I.Kols.
Viņam ir grūti izvērtēt, kura spēle ir sirdij tuvāka. “Acīmredzot tā, ko attiecīgajā mirklī spēlēju. Patīkami ir spēlēt nevis konkrētu spēli, bet ar konkrētu pretinieku,” bilst viņš. Spēlētāji parasti ir universāli – spēlē vairākas spēles. Ja vienā zaudē, tad citā var uzvarēt. Palīdz arī tās dienas, kad spēlētājs ir “uz viļņa”. Igors uzskata, ka viņa gājiens stikla kalnā vēl ir priekšā. “Vēlos kārtīgi nogaršot uzvaras pīrāgu,” neslēpj viņš.
