Lai veicinātu augstskolu absolventu konkurētspēju darba tirgū, Latvijā ir plānots obligāto vidusskolas eksāmenu sarakstā atkal iekļaut matemātikas eksāmenu. Pašlaik jau vairākus gadus 12.klases absolventiem ir jākārto tikai ieskaite matemātikā.
Lai veicinātu augstskolu absolventu konkurētspēju darba tirgū, Latvijā ir plānots obligāto vidusskolas eksāmenu sarakstā atkal iekļaut matemātikas eksāmenu. Pašlaik jau vairākus gadus 12.klases absolventiem ir jākārto tikai ieskaite matemātikā.
Vēl nav zināms, vai jauno normu skolās ieviesīs jau ar nākamo mācību gadu. Pastāv uzskats, ka bez eksaktajiem mācību priekšmetiem nav iespējama nākamo speciālistu konkurētspēja darba tirgū Latvijā un ārvalstīs. Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas matemātikas skolotāja Irina Gailīte apšauba, vai matemātikas prasme ietekmē darbinieka veiksmi, meklējot darbu.
“Manuprāt, matemātikas zināšanas neietekmē cilvēka veiksmi darba tirgū. Matemātika sakārto cilvēka prātu, ir labi, ja šo priekšmetu skolā apgūst pamatlīmenī. Tas cilvēkam ir pietiekami. Matemātikas zināšanas ir nepieciešamas, stājoties vairākās augstskolās. Uzskatu, ka augstākās izglītības iestādēm topošos studentus par to ir jāinformē laikus, piespiežot obligāti kārtot vidusskolā eksāmenu matemātikā – neko nevarēs panākt,” vērtē I.Gailīte.
Viņa uzskata, ja vidusskolās ieviesīs obligātu matemātikas eksāmenu, tad pašreizējā ieskaite tiktu legalizēta kā eksāmens.
“Tagad skolēni kārto ieskaiti matemātikā, šī atzīme tāpat parādās sekmju izrakstā. Skolās mācās bērni, kas ir izteikti literāti, vēsturnieki vai valodnieki, un visi nekad nebūs matemātiķi. Ja obligātā eksāmena saturs līdzinātos pašreiz esošajai ieskaite, tad tas būtu atbalstāms. Ja grūtāks un sarežģītāks, tad apšaubu tā efektivitāti,” saka I.Gailīte.
Viņa domā, ka problēmu nevar atrisināt, uzspiežot skolēniem kārtot matemātikas eksāmenu. “Šī problēma ir jārisina citādāk, piemēram, palielinot matemātikai paredzēto stundu skaitu, nevis uzspiežot eksāmena kārtošanu,” ir pārliecināta I.Gailīte.
Uzskats, ka valstiskā līmenī nepieciešams pārskatīt izglītības programmas, radās tādēļ, ka pašlaik Latvijā ir liels skaits bezdarbnieku, kas absolvējuši augstskolas. Nodarbinātības valsts aģentūras apkopotie dati liecina, ka 2004.gada 1.oktobrī bezdarbnieku uzskaitē reģistrēti 1127 izglītības iestāžu absolventi, kuri izglītību ieguvuši 2003./2004.mācību gadā. Turklāt pēdējo četru gadu laikā valstī palielinās augstāko izglītību ieguvušo absolventu – bezdarbnieku skaits. Pēdējā gada laikā to skaits palielinājies par 55 cilvēkiem.
