Sakarā ar Balvu tuberkulozes slimnīcas slēgšanu, kurā ārstējās arī Alūksnes rajona slimnieki, viņiem nākas gaidīt rindā uz ārstēšanos valsts aģentūrā “Tuberkulozes un plaušu slimību valsts centrs”.
Sakarā ar Balvu tuberkulozes slimnīcas slēgšanu, kurā ārstējās arī Alūksnes rajona slimnieki, viņiem nākas gaidīt rindā uz ārstēšanos valsts aģentūrā “Tuberkulozes un plaušu slimību valsts centrs”.
“Nav vairs tik vienkārši kā agrāk. Arī finansiāli iznāk dārgāk,” laikrakstam stāsta SIA “Alūksnes poliklīnika 1” ftiziatre Ināra Dukule. Patlaban no Alūksnes rajona Tuberkulozes un plaušu slimību valsts centrā ārstējas pieci pacienti.
“Viņi nav tuberkulozes slimnieku uzskaitē. Parasti divus līdz trīs mēnešus jāgaida, lai noteiktu, vai baciļi slimniekam “aug”,” apgalvo ftiziatre. Viens slimnieks ārstējas tuberkulozes slimnīcā “Ceplīši” Ogres rajonā. “Tur parasti nokļūst slimnieki, kas lieto alkoholu un kuriem nepieciešama piespiedu ārstēšana,” atklāj I.Dukule.
Viņa atzīst, ka Balvu slimnīcas slēgšana sarežģī ne tikai pacientu, bet arī mediķu darbu. “Uzreiz ir grūti konstatēt, vai slimniekam ir tuberkuloze vai pneimonija. Tagad man jākonsultējas un jāspriež, kas būs, jāveic atkārtota izmeklēšana,” atzīst ārste.
Viņu uztrauc, ka ar 1.aprīli rentgenoloģiskos izmeklējumus varēs veikt tad, ja ģimenes ārsts dos nosūtījumu.
“Agrāk devīto un divpadsmito klašu absolventiem bija jāiziet profilaktiskā fluorogrāfa apskate, tagad tā nav obligāta prasība. Arī Mantū reakciju ir paredzēts veikt tikai riska grupām, tāpēc ir grūti konstatēt, vai cilvēkam ir baciļi,” uzsver I.Dukule.
