(26.februāris) Kaspars Krastiņš: “Nevar būt! Beidzot kāds ir attapies”.
(26.februāris)
Kaspars Krastiņš:
“Nevar būt! Beidzot kāds ir attapies!!! Paldies, ka sākat par to runāt, citādi jau domāju, ka neesmu īsti normāls tāpēc, ka mani tracina narkomānija, jo, redzot pārējo vienaudžu (izņemot dažus) liberālo izturēšanos pret “kaifu”, man tā sāka likties.
Jā, daži saka: vajag jauniešus ar sportu ieinteresēt – ha, kāds tur sports, ja viņiem vērtību skala cita!!! Paskatieties, ko rāda “vadošie” mūzikas kanāli, kas atainots tajos videoklipos??? Spoža dzīve, dārgi auto, skaistas sievietes, uzdzīve utt. Kā jums liekas, kas tagadējiem vidusskolēniem ir topā??? Sports, aktīvā atpūta, mācīšanās??? Fufelis, ka tik patusēt, uzsist kādu kāsi vai ripu apēst! Un tad vēl pēc tam lielīties: zini, vakar septiņas ripas apēdu – personiskais rekords!
Tā nu es te gari varētu rakstīt, bet tas, ko gribu pateikt (piekrītot E.Grosam), ir, ka tiem, kuri tagad pie varas, būtu jāapzinās narkomānijas problēmas apmēri un, izejot no tā, jāsāk ar to cīnīties nevis ar policijas palīdzību (kas gan arī nav slikti), bet veidojot jauniešos uzskatu, ka pulverīša šņaukšana dzīvoklī kopā ar “draugiem” ir ne tikai riskants pasākums viņu veselībai, spējām domāt un arī viņu karjerai, bet vienkārši nav “topā”, ka nelietot ir stilīgi un ka apšņaukušies tukšpauri diskotēkā nav pelnījuši apbrīnu vai sajūsmu. Tā lūk! Tagad beigšu rakstīt, jo esmu nikns atkal palicis.
