Pededzes pagastā iedzīvotāji nesaņem pakalpojumu – mājas aprūpe – finansējuma trūkuma dēļ.
Pededzes pagastā iedzīvotāji nesaņem pakalpojumu – mājas aprūpe – finansējuma trūkuma dēļ.
“Vecu iedzīvotāju, kam nepieciešama šāda palīdzība, pagastā nav daudz. Viņiem pārsvarā palīdz kaimiņi, radi vai pazīstami cilvēki, kam aprūpētājs maksā no savas pensijas,” laikrakstam stāsta Pededzes pagasta padomes sociālā darbiniece Valentīna Fedotova.
Šāda kārtība ir noteikta kopš 2003.gada, kad sāka maksāt garantēto iztikas minimumu (GMI). “Katru mēnesi pašvaldība GMI tērē apmēram 600 latu. 21 latu ik mēnesi saņem apmēram 25 ģimenes, GMI piešķir uz trim mēnešiem,” atklāj V.Fedotova. Viņa uzsver, ka GMI pabalstu piešķiršana ir izvirzīta par prioritāti, jo pagastā ir liels bezdarbs.
“Piešķiram arī vienreizējus pabalstus, ņemot vērā iedzīvotāju ienākumus un konkrēto situāciju. Galvenokārt tos atvēlam, ja iedzīvotājiem jāmaksā par medicīniskiem pakalpojumiem,” skaidro sociālā darbiniece. Ja iedzīvotājam ir trūcīgas personas statuss, tad vienreizēju pabalstu piešķir arī bēru gadījumos.
Ja cilvēkiem ir problemātiski nokļūt pie ārsta, tad pašvaldība atvēl savu transportu. “Parasti iedzīvotāji nenāk uz pašvaldību un nesūdzas, viņi izmanto radinieku palīdzību,” saka sociālā darbiniece. Brīvpusdienas bērniem pašvaldība nepiešķir, tām paredzētos līdzekļus pārskaita skolai no GMI pabalsta. Pagastā ir daudz ģimeņu, kam piešķirts trūcīgās statuss. Pededziete Zinaīda Krjučkova vairāk nekā desmit gadus aprūpē kaimiņieni, 87 gadus veco Jevdokiju Šarikovu.
“Kartupeļus palīdzu iestādīt, ravēju. Kad pirms gada viņai vēl bija govs, to gāju slaukt vairākas reizes dienā,” stāsta Z.Krjučkova. Viņa palīdzot, jo ir labsirdīga, esot žēl vecās un vientuļās sievietes.
“Uz veco ļaužu pansionātu viņa nevēlas iet dzīvot, bet palikt savā mājā līdz mūža nogalei,” piebilst Z.Krjučkova.
