Šī egle auga Muižas pakalnē, augstāka par citām – kā Tālavas taurētāja egle, sargāja Ilzenes mieru, kārtību un klusumu.
Šī egle auga Muižas pakalnē, augstāka par citām – kā Tālavas taurētāja egle, sargāja Ilzenes mieru, kārtību un klusumu.
Ir 18.novembra rīts, klusas mierīgas lejup lido lielas sniega pārslas. Ozolleju saimnieces mātei bēru diena. Ātri izplatās vēsts – Muižas eglē Latvijas karogs. Eglei tuvoties policisti baidās, brīdinājuma zīme – mīnēts. Nav neviena drosminieka, kas noņemtu karogu. Tiek izlemts šaut, lodes sakapā stumbru.
Cik daudz ilzeniešu minēts piemiņas plāksnē pie pils, no dažas ģimenes pat divi, tā noasiņoja Latvijas zemes spēks. Kāds nebija ar Ulmaņa valdīšanu mierā, ticēja darba tautas taisnīgai valdīšanai un atdeva savu dzīvību ticībā par Latviju bez kaklakungiem. Bija jāklausa tai valdībai, kura nāca pie varas. Citi negāja armijā, devās mežos. Ķemmējot mežus, bunkurus likvidēja, Sinoles mežmalā sasalušos cilvēku ķermeņus varēja atpazīt tuvinieki.
Vai par šodienas neveiksmēm un traģēdijām šie cilvēki atdeva pašu dārgāko? Toreiz mājās meža vidū bija jāsadzīvo ar katru, kurš naktī klauvēja pie loga un bija jāpalīdz ar pārtiku.
