Dzīvojot katrs savu dzīvi, cilvēks iespaidojas no daudzām atkarībām.
Dzīvojot katrs savu dzīvi, cilvēks iespaidojas no daudzām atkarībām. Tādām, kas pašam šķiet pieņemamas, un tādām, no kurām grūti tikt vaļā pat piespiedu kārtā. Grūti teikt, vai vienmēr vainojami iesīkstējuši principi vai nevēlēšanās atbrīvoties no tā, kas traucē dzīvot.
Protams, ir atkarības, ko varam traktēt kā mūžīgu pienākumu, arī rūpes par tuviem cilvēkiem – vecākiem un bērniem, ko droši vien retais uztver kā slogu. Tomēr zināmā mērā tie ierobežo cilvēka rīcību, plānus, viņš ir spiests vienmēr ar kaut ko rēķināties, jo neviens jau nedzīvo uz vientuļas salas, bet gan sabiedrībā. Viņš pakārto savu dzīvi citiem, jo ir pieradinājis sevi un citus pie šādas kārtības. Kā mazais princis, kurš jūtas atbildīgs par tiem, ko ir pieradinājis. Un kurš gan nezina, cik grūti apslāpēt savas vēlmes un aprobežoties ar sajūtu, ka tās nekad nespēsi piepildīt.
Nevajag atkarības vienmēr meklēt lielās lietās, tās var atrast arī sīkumos. Pašos niecīgākajos. Kaut vai ģērbšanās stilā, frizūrā, ko cilvēki gadiem nespēj mainīt. Katru dienu viens un tas pats – nemainīgi, bet doma, ka kaut kas būtu jāmaina, sagādā pamatīgus kompleksus – kā man tas piestāvēs, ko teiks citi. Tomēr jāatceras, ka vēlme kaut ko mainīt dažādo dzīvi, padara to interesantāku un košāku.
Arī ilgstoša domāšana vienā virzienā, neņemot vērā laiku, kādā dzīvojam, kāda valdība ir pie varas, liecina par cilvēciskām bailēm no pārmaiņām, konservatīvismu un nespēju mainīties. Īpaši grūti tas ir vecāka gadagājuma cilvēkiem, kam jauno laiku atnākšana paiet nepārtrauktā čīkstēšanā un salīdzināšanā, cik labi bija padomijā. Nesen lasīju, kā psihoterapeite strādā ar atkarību nomāktiem cilvēkiem, ka tā piemeklē gan situētos, gan tos, kas dzīvo ar pāris santīmiem kabatā. Protams, te gan ir runa par daudz postošāku atkarību – alkoholismu, no kura atbrīvoties ir daudz sarežģītāk un kam vajadzīgs milzīgs gribasspēks. Un vispirms vēlēšanās to darīt. Alkoholismam nu ir piepulcējušās vēl divas mūsdienu pasaules slimības – narkotikas un azartspēles, kas pamatīgi izpleš savus tīmekļus un labprātīgi nevienu nelaiž vaļā.
Neņemos spriest, kā jūtas cilvēks, kas ir ticis vaļā no lielas atkarības, jo neesmu izbaudījusi šādu atbrīvotības sajūtu. Vienkārši nav bijis vajadzības vai arī nav bijusi vēlēšanās cīnīties ar kādu atkarību, lai gan droši vien katram cilvēkam vismaz viena tāda ir. Pieļauju, ka ir viegluma sajūta un prieks, ka esi spējis sevī ko lauzt un mainīt. Un zināmā mērā tad vari sajusties kā uzvarētājs, jo esi uzvarējis pats sevi.
