Krājumā “Dvēsele – rampas gaisma” apkopti plaši pazīstamu latviešu aktieru domugraudi. Starp tiem daudzu mūsu novadnieku izteicieni.
Krājumā “Dvēsele – rampas gaisma” apkopti plaši pazīstamu latviešu aktieru domugraudi. Starp tiem daudzu mūsu novadnieku izteicieni.
Četrās nodaļās – Gaisma, Rampa, Dvēsele, Avoti – izkārtotie aforismi ļauj iepazīt mākslinieku dzīvesziņu un asprātību – par teātri un talantu, par aktiera darbu, par saskarsmi, par dzīvi vispār. Krājumu veidojuši Anita un Aivars Siliņi. Tajā izmantotas publikācijas jau agrāk izdotajās grāmatās un periodikā.
“Noslēpumiem ir brīnišķa vara. Tieksme pēc noslēpumiem ir cilvēcīga. Noslēpumi patīk it visiem, bet tikai tad, ja tiem var pacelt kādu apklāja stūrīti un kaut savu mazo pirkstiņu iebāzt noslēpumu romantikā.” (Mariss Vētra)
“Čaplins atzīstas, ka līdz astoņpadsmit gadiem esot izmantojis citu domas. Es tās izmantoju visu mūžu, – pieņemot vai apstrīdot, dibinu savus uzskatus.” (Kārlis Sebris)
“Arī bagātas domas cilvēks var lēti izmētāt un palikt par nabagu.” (Mariss Vētra)
“Nav prātīgi vienmēr runāt patiesību. Ne vienmēr patiesība izklausās pēc taisnības. Starp patiesību un taisnību ir maza plaisiņa.” (Mariss Vētra)
“Skaudība un nenovīdība dzīvē ir briesmīgas lietas: ja viens no diviem pakārtajiem ieraudzītu, ka otrs pakārts garākā striķī, viņš aiz skaudības nosprāgtu.” (Kārlis Sebris)
“Dzīvei ir jābūt līdzīgai klavierēm – ar baltiem un melniem taustiņiem, tikai tad iznāk īstā melodija.” (Kārlis Sebris)
“Vecam sunim nevar iemācīt jaunus trikus.” (Kārlis Sebris)
“Mākslai vienmēr ir par kaut ko jāiestājas un pret kaut ko jānostājas. Vidusceļa nevar būt.” (Uldis Pūcītis)
“Mūsu profesijā ir jāpārvar tādas mokas, kādas nezina neviens cits amats. Un katru vakaru jāsāk no jauna.” (Antra Liedskalniņa)
“Ja kādreiz no tevis attālinās draugi, kuri no tevis daudz ņēmuši, zini – tev paliek darbs.” (Kārlis Sebris)
“Dzīves saturs un jēga ir mīlestība.” (Antra Liedskalniņa)
“Cilvēki, saiedami kopā, savas dzīves ielej vienā traukā, un mīlestība tās sajauc tā, ka tur nekas vairs nav ne atšķirams, ne sadalāms.” (Kārlis Sebris)
“Es nekad nemainītu vijolītes, kas ir bijušas draugos ar meža klusumu, pret Itālijas skaistajām rozēm.” (Jānis Zābers)
“Tikai tad vari būt apmierināts, ja zini, ka esi saskaņā ar sevi. Vissvarīgākie man šķiet – godīgs darbs un tīra sirdsapziņa.” (Kārlis Sebris)
