Pagalmā stāv sniegavīrs, skatās apkārt – visur tīrs!
Pagalmā stāv sniegavīrs,
skatās apkārt – visur tīrs!
Sētnieki ar slotu staigā,
bērni apkārt skaļi klaigā.
Bet pa vidu ņipri lēkā
zvirbulēni plānā tērpā,
toties Muris prātīgi,
sporta tērpā kārtīgi,
lēnām zogas klusi klāt
pelītēm, kas galdu klāj.
Viņas zvirbulēnus gaida,
klusus sveicienus tiem raida –
Zvirbuļmikam dzimumdiena,
peļu pīkstei – vārdadiena.
Un, lai kumoss būtu lielāks,
dzīres rīko vienā dienā.
Muris klusi zogas klātu,
mutē izjūt lielu sātu
un jau nagus izlaiž garus.
Sniegavīrs tam izjauc sparu.
Sajutis, ka nu būs slikti,
sniegavīrs tver slotu pikti,
met tas Murim virsū dikti
un vēl uzsauc ļoti strikti.
Muris bēg, ko kājas nes,
un pār žogu veikli lec,
Gardais kumoss secen gāja,
nu viņš bēdīgs čāpo mājās.
