Draugs, es zinu to, kā sāp tas rīts, kad blakus nav vairs tas, kas bija mīļš.
Draugs, es zinu to, kā sāp tas rīts,
Kad blakus nav vairs tas, kas bija
mīļš.
Es zinu to, kā sāp tas spīts,
Ko uzcēlusi nodevības melnā
pirts.
Draugs, es zinu to, kā sāp,
Kad sirds vēl nespēj ticēt tam, ko
pavēstīja rīts.
Un melns top pavards, gaisma
apdzisusi,
Bet saule vienu mirkli pazudusi
šķiet.
Draugs, es zinu to, kā sāp,
Kad nebūtībā aizgājis ir viss, kad
dvēselē ir dziļa tumsa
Un sirdī dziļa brūce cirsta.
Draugs, es zinu to, kā sāp,
Un esmu līdzās tev, lai sāpētu.
Lai kopā nestu tavu nastu
Un kopā Kristus ceļu staigātu.
