Saule kāpj arvien augstāk un augstāk debesu lokā, tāpēc rītos modinātājs nav vajadzīgs – var celties līdz ar gaismas svīdumu. Tieši tagad, ziemu projām vadot, ik gaismas mirklis dāvina pacilājošas sajūtas.
Saule kāpj arvien augstāk un augstāk debesu lokā, tāpēc rītos modinātājs nav vajadzīgs – var celties līdz ar gaismas svīdumu. Tieši tagad, ziemu projām vadot, ik gaismas mirklis dāvina pacilājošas sajūtas. Liekas, ka tūlīt tūlīt viss mainīsies. Tērces, urgas un palu ūdeņi aizraus nebūtībā ziemā krātos sārņus, izgaisīs zemie un pelēkie mākoņi, paverot koši zilu kupolu ar zeltainu saules pogu pie tā. Acis žilbs no saules spožuma, galva reibs no spirgtā, spēcinošā gaisa. Līdz ar ziemas apģērbu varēsim nomest vismaz daļu no čaulas, kurā esam ierāvušies kā eži.
Daba ir izdomājusi, ka lāčiem, ežiem un sikspārņiem ziemā ir jāguļ. Viņu ķermeņa temperatūra pazeminās, tie kļūst neaktīvi un pārtiek no uzkrātajām barības rezervēm. Daži dzīvnieki noguļ vairākas nedēļas, bet citi pat sešus mēnešus. Parasti par lielāko gulētāju uzskata lāci, lai gan miegā auksto gadalaiku aizvada daudzas dzīvas radības. Cilvēki lieto vitamīnus un uzmundrina sevi ar kafiju vai tēju, tomēr saules siltuma, svaiga gaisa trūkums ziemas beigās ir sevišķi jūtams. Brīvdienās var ļauties ilgāk palikt gultā zem segas, sapņot aizvērtām vai arī atvērtām acīm.
Gadsimtiem cilvēki piedēvējuši sapņiem īpašu jēgu un spēju pareģot nākotni. Vecajā Derībā ir stāsts par to, kā Jāzeps skaidrojis faraona sapņus. Arī tagad ne mazums cilvēku tic, ka miegā redzētais palīdzēs izzināt nākotni. Zīmīgi sapņi saistīti ar ekstrasensoro uztveri – miegā pilnībā vai daļēji pārdzīvo notikumus, pirms tie risinās īstenībā. Iespējams, ka sapņi pareģo jeb brīdina par kaut ko. Fantāzijas sapņos redz, kas nomodā atstājis spēcīgu pozitīvu vai arī negatīvu iespaidu. Uzskata, ka murgus izraisa spēcīgs stress, hronisks miega trūkums, kā arī apreibinošas vielas. Ikviens cilvēks redz sapņus, tikai ne visi tos no rīta atceras. Varbūt atmiņa tos nevēlas saglabāt, ja sapņi satur nomācošus sižetus. Apmēram pāris gadus neatceros sapnī redzēto, tiesa, ir izņēmumi, bet kādreiz tos skatījos gandrīz kā aizraujošas filmas ar sevi galvenajā lomā.
Izvēlos sapņot nomodā par pavasari. Tas ir pavisam tuvu, jo mēnesis pirmsvēlēšanu kņadā un ikdienas steigā aizskries gluži nemanot. Vēlme aptvert neaptveramo un padarīt visu, kas neiekļaujas diennakts 24 stundās, tāpat informācijas un emociju gūzma ir nemainīga. Aizmirst nomācošo ziemas pelēcību, atvairīt nīgrumu un nogurumu palīdzēs sēklu iegāde. Katrā niecīgajā sēklas zirnītī un sīpoliņā mīt sapnis par baltu frēziju, anemoni vai pirmo sniegpulkstenīti. Līdz Lieldienām var vēl paspēt izdiedzēt zaļus loku asnus, labību un mazas lapu austiņas koku zaros. Ir tik labi sajust, kā mostas sulu skurbums bērzos, atrast šā pavasara krāsu, smaržu un garšu pareizo kombināciju. Tā katru reizi ir neatkārtojama un vienreizīga, tāpēc atkal gribas uzsākt dialogu ar putniem, kas neprātīgi čivina rītos.
