Veclaicenes pagasta iedzīvotāji šomēnes nosūtījuši vēstuli Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim, Vides, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu un Zemkopības ministrijai.
Veclaicenes pagasta iedzīvotāji šomēnes nosūtījuši vēstuli Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim, Vides, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu un Zemkopības ministrijai. Tajā izsaka satraukumu par problēmām, kas rodas sakarā ar aizliegto saimniecisko darbību īpaši aizsargājamā dabas teritorijā Veclaicenē.
Viņi vēlas uzzināt, kad zemju īpašnieki varēs saņemt kompensācijas par noteiktajiem saimnieciskās darbības ierobežojumiem. Vēstuli parakstījuši 23 cilvēki.
“Problēmu vēl vairāk ir saasinājis tas, ka pēc vētras postījumiem lieguma teritorijā nedrīkstam sakopt vējgāzes. Tagad tik daudz runā par kaitīgo kukaiņu savairošanos mežā, ja mēs neko nedarīsim, tad te būs īsts perēklis, kas postīs mežu,” laikrakstam stāsta veclaiceniete Maija Bleiferte. Vēstulē teikts, ka visa Veclaicenes pagasta teritorija – 7234 hektāri – ir aizsargājamo ainavu apvidus, kurā atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorija – Kornetu – Peļļu subglaciālā vaga 753 hektāru platībā. Šajā teritorijā ir aizliegta jebkāda saimnieciskā darbība, aizliegums sagādāt malku pat no kritušiem kokiem, nemaz nerunājot par kokmateriālu sagatavošanu.
Zemnieku saimniecības “Meduskalns” īpašniece Mērija Joste apmēram piecus hektārus meža, kas ir liegumā, nomā. “Zemes nodokli maksāju, taču tur neko nevaru darīt, pat malku nevaru sagādāt. Te skats ir briesmīgs – alkšņi sagāzti ar visām saknēm. Bebri darbojas,” uzsver M.Joste. Jānis Prangels piebilst, ka viņam lielākā daļa no astoņu hektāru lielās meža platības atrodas lieguma zonā. “Paredzu, ka pēc trim gadiem man vairs nebūs, kur ņemt malku. Ko lai dara tie, kam viss mežs atrodas šādā zonā,” jautā viņš.
Madonas reģionālās Vides pārvaldes Alūksnes nodaļā laikraksts uzzināja, ka valstī ir noteikts likums par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām. Dabas liegums ir viens no tām. Savukārt Ministru kabineta noteikumi paredz to aizsardzību un izmantošanu. Kornetu – Pelļu dabas liegumam ir izstrādāts dabas aizsardzības plāns un individuālie noteikumi.
“Tā gluži nav, ka šādā teritorijā neko nedrīkst darīt. Cilvēkiem, protams, jāapzinās, ka šāda teritorija, ja tur atrodas viņu zeme, ir jāsaudzē visā valstī. No otras puses – tā ir privilēģija, jo citur tādas nav, lai gan materiālu labumu patlaban nevar iegūt. Uztraukumam nav pamata, jo zemju īpašnieki nākotnē šā iemesla dēļ būs tikai ieguvēji,” saka pārvaldē. Likumprojekts “Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās” iesniegts izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē 2003.gada oktobrī. Pagaidām likums par kompensāciju izmaksu šādos gadījumos Latvijā joprojām nedarbojas. Citās Eiropas Savienības valstīs šādi noteikumi ir stājušies spēkā, kad tas reāli notiks Latvijā, nav zināms.
