Labi: Labi, ka otrs līķis nebija nogādāts uz kādu citu kapliču.
Labi: Labi, ka otrs līķis nebija nogādāts uz kādu citu kapliču. Bet… tiešām arī tuviniekiem, ja nevarēja aizbraukt līdzi, tad vismaz piektdienas vakarā jau nu sirdsmieram, vajadzēja apskatīties, vai kapličā viss kārtībā. Ja abas puses būtu atbildīgākas, tāda situācija vienkārši nevarētu izveidoties. Nenosodiet tikai vienu pusi, arī otra tikpat vainīga. Tagad jau tiešām neviens vairs par saviem tuviniekiem vēl dzīviem esot negrib uzņemties klapatas, kur nu vēl mirušiem. Šī briesmīgā attieksme – “es par savu naudu”, bet kur paliek cilvēcības faktors??! Tas ar katru gadu katastrofāli krītas. Kas būs pēc neilga laika? Mācīsim bērnus ar savu paraugu visās dzīves situācijās! Galvenais zemes virsū ir cilvēciskais faktors. Kad cilvēks tiek tajā saulē, lai notiek viss pēc tās pasaules likumiem. Mācīsimies visi, lai šādas kļūdas turpmāk nepieļautu!
dzii: .. nu nezinu, domāju ka tuviniekam jau nu bija jābūt klāt, man jau arī nepatīk un labprāt eju ar līkumu…, bet savējais ir un paliek savējais – dzīvs vai miris. Pēdējo godu jau vajag parādīt, nu vismaz tik daudz, kā pavadīt pēdējā ceļā no morga uz kapsētu, sliktākajā gadījumā – norīkot kādu, kurš nelaiķi pazinis dzīves gaitās… Līdzjūtība tuviniekiem.
Smike: “Iekavējās arī bēru mielasts”, tad nu gan traģēdija.
s: Iznāk, ka firmai ir pienākums paņemt no klienta naudu. Par pārējo jāatbild pašam klientam. Kā nav kauna pārmest tuviniekiem, ka nav visu pārbaudījuši! Jūs taču uzņēmāties veikt šo darbu! Vai tiešām, samaksājis par pakalpojumu, cilvēks nedrīkstētu prasīt, šo pakalpojumu arī saņemt bez nemitīgas kontroles un uzmanīšanas, pakaļstaigāšanas? It kā rūpju tādā reizē trūktu. Būtu tā kā jāaizmirst padomju laiki, kad visi skrēja un darīja visu. Vienalga, kāzas, kristības vai bēres. Noskrējās, visu kārtodami, rūpēdami, ka svētkos vai nebaltā dienā vairs spēka nebija.
www.tvnet.lv
