Nerimstas diskusijas “par” un “pret” Valsts prezidentes Vairas Vīķes – Freibergas lēmumu 9.maijā piedalīties uzvaras pār fašismu 60.gadadienas svinībās. Pārsteigums tas bija ne tikai Krievijas, bet arī mūsu valsts politiķiem un iedzīvotājiem.
Nerimstas diskusijas “par” un “pret” Valsts prezidentes Vairas Vīķes – Freibergas lēmumu 9.maijā piedalīties uzvaras pār fašismu 60.gadadienas svinībās. Pārsteigums tas bija ne tikai Krievijas, bet arī mūsu valsts politiķiem un iedzīvotājiem.
Tik ļoti ierasts, ka līdz ar Latvijas neatkarības iegūšanu robeža šķir ne vien valstis, bet arī cilvēkus. Interesanti, ka sākotnēji varēja dzirdēt vairāk radikālu atzinumu – nav vajadzības pazemoties “lielajam krievu lācim”. Tomēr ar katru dienu vairāk ir to, kas atzīst prezidentes izlēmību un drosmi būt pirmajai. Var pieļaut, ka abu kaimiņvalstu prezidenti devuši priekšroku sievietei. Tāpat iespējams, ka nav bijis vienots viedoklis, jo televīzijas intervijā V.Vīķe – Freiberga atteicās izpaust tikšanās aizkulises.
Nosoda prezidentes paziņojumu
Prezidente izplatījusi paziņojumu, kurā skaidro Baltijas valstu pretrunīgās izjūtas par Vācijas sakāvi. Tā nozīmēja arī pakļaušanos Padomju Savienības totalitārās impērijas okupācijai. Vairāki Krievijas politiķi atzīst, ka paziņojums ir Latvijas kārtējais mēģinājums sagrozīt Otrā pasaules kara vēsturi, jo fašismu nevarot salīdzināt ar staļinismu. V.Vīķe – Freiberga demonstrēja, ka neesot gatava “nopietnam starpvalstu dialogam”.
Toties sarunā ar Igaunijas prezidentu Arnoldu Rītelu Kremļa valdnieks Vladimirs Putins piekritis, ka Molotova – Rībentropa pakts – kaunpilnā vienošanās sadalīt teritorijas Austrumeiropā – ir anulējams. Vai tas būtu solis uz saprašanos? Mazticams. Drīzāk politika – skaldi un valdi, mēģinājums sašķelt Baltijas valstu vienotību. Diemžēl to mūsu prezidentei pārmet arī Igaunijas eksprezidents Marts Lārs un Lietuvas politiķi. Ja pārmetumi ir pelnīti, jācer, ka kļūdu labot centīsies trīs valstu prezidenti kopā.
Krievijas paziņojumu par gatavību anulēt Molotova – Rībentropa paktu liecina par Krievijas vēlmi spodrināt demokrātiskas valsts tēlu, atzinuši politikas eksperti. Tai ir svarīgi uzturēt attiecības ar Rietumiem un apliecināt, ka nav autoritāra valsts. Tomēr tā joprojām paliek lielvalsts, kuras rīcību ir grūti prognozēt. Un neviens neņemas pateikt, vai tā būs gatava iet tik tālu, lai atzītu Latvijas okupāciju.
“Cirtīs pļauku” valstu sejā
“Apmeklējot oficiālus pasākumus Maskavā, es sniegšu draudzīgu roku Krievijai. Latvija uzaicina Krieviju paust tādu pašu samierināšanos ar Latviju, Igauniju un Lietuvu un nosodīt Otrā pasaules kara noziegumus neatkarīgi no tā, kas tos veicis,” teikts V.Vīķes – Freibergas paziņojumā.
Atbilde tam ir pļauka ne tikai Latvijas, bet visas pasaules sejā. Tā atzīst Lietuvas laikraksts “Lietuvos rytos”, komentējot 9.maijā Maskavā paredzēto Uzvaras dienu svinību programmu. Tajā paredzēta ne tikai armijas parāde, bet arī Josifa Staļina monumenta atklāšana. Tas nozīmē, ka Latvijas un citu valstu vadītājiem būs jāparāda gods bijušajam diktatoram, kas sūtījis Sibīrijas Golgātas ceļos tūkstošiem cilvēku. Pieminekli paredzēts uzcelt Poklonnajas kalnā un tā kompleksā būs arī figūras, kas attēlo citus Jaltas konferences dalībniekus – Lielbritānijas premjerministru Vinstonu Čērčilu un ASV prezidentu Franklinu Rūzveltu. Tas neesot piemineklis tirānijai, bet gan atzinība triju lielvalstu vadītājiem, kas uzvarēja hitlerismu.
Vārdi nesaskan ar darbiem
Kamēr Krievijas vēstnieks Latvijā Viktors Kaļužnijs enerģiski cenšas pārliecināt par kaimiņu lielvalsts vislabākajiem nodomiem un aicina valstu attiecības sākt rakstīt uz baltas lapas, viņa Maskavas priekšnieki spēj šokēt ne tikai ar “bajāru” prasībām, gaidot mājienus par pakļaušanos tām, bet arī ar Staļina personības glorificēšanu. Tas nozīmē, ka nekas daudz nav mainījies. Gadiem atliktais atzinums par Latvijas okupāciju veicina nesaticību, aizdomīgumu un neticību taisnīgam vēstures izvērtējumam. Acīmredzot nepietiek ar labu gribu paiet soli pretim, lai gan nav liela māka stāvēt katram savās pozīcijās. Tomēr vajadzētu sekot atbildes solim. Latvija ir kļuvusi Eiropas Savienības dalībvalsts. Tā var kopā ar citām valstīm jūsmot par fašistiskā režīma sakāvi 1945.gada maijā un “piedalīties Eiropas vadītāju apspriedē Maskavā”, bet tas arī pagaidām ir viss.
