Tikai šogad 1.maijā svinēsim pirmo gadadienu, kopš esam iestājušies ES. Taču izmaiņas mūsu dzīvē nav no tām patīkamākajām. Tas jau vēl nav nekas, ja bez īpašām formalitātēm var šķērsot Eiropas valstu robežas.
Tikai šogad 1.maijā svinēsim pirmo gadadienu, kopš esam iestājušies ES. Taču izmaiņas mūsu dzīvē nav no tām patīkamākajām. Tas jau vēl nav nekas, ja bez īpašām formalitātēm var šķērsot Eiropas valstu robežas. Bet ko gan tur darīt ar tukšām kabatām?
Latvieti pārsteigumi gaida ik uz soļa. Skat”, pirms tam ierastās klona maizes kukulīša vietā viens otrs tagad var atļauties tikai parasto ķieģelīti un batonu pelēcīgā krāsā, arī pienu tetrapakās jānomaina pret plēvē fasētu. Uz plauktiem, kur sarindots siers un sviests, labāk neskatīties un nesāpināt sirdi, jo te cenas sakāpušas astronomiski augstu. Diezin vai šis laukos ražoto produktu cenu kāpums uzlabo sūri grūto zemnieku dzīvi.
Arī degvielas vērtība nedabīgi strauji palielinās “ne pa dienām, bet pa stundām”. Iekāpjot sabiedriskajā transportā, pārsteigumi turpinās – ierasto santīmu vietā makā jāgrabina vidēji par puslatu vairāk. Parsteigums seko pārsteigumam, gan maksājot par gāzi, gan kārtojot komunālos un vēl citus maksājumus. Tikai Veselības ministrija potenciālajiem pacientiem trīs mēnešus ļauj aprast ar domu: katram – pēc viņa maka biezuma.
Viss nebūtu tik sāpīgi, ja arī algas palielinātos tikpat strauji kā cenas. Diemžēl tā nenotiek. Pašlaik mums preču cenas ir kā Šveicē vai Anglijā, bet algas ir iesalušas kā Grenlandes ledāji.
Statistiķi izpētījuši, ka Latvija pagājušo gadu beigusi ar visaugstāko cenu kāpumu ES valstīs. Dzīve Latvijā sadārdzinājusies par
7,3 procentiem. Strādājošo algu līmenis Latvijā ir viens no viszemākajiem Eiropā. Eiropas Darbadevēju federācija ir izpētījusi, ka Latvijā strādājošais par vienu darba stundu saņem vidēji 1,39 eiro. Tas mūsu valsti algu līmeņa ziņā ierindo 38.vietā Eiropā , Lietuva ir 36. un Igaunija – 32.vietā. Vēl zemākas algas ir tikai Rumānijā, Krievijā, Serbijā, Albānijā, Ukrainā, Baltkrievijā un Moldovā. Savukārt visaugstākā alga ir Dānijā, kur strādājošais par vienu darba stundu saņem 27,89 eiro, bet vismazāk – 0,32 eiro jeb 87 reizes mazāk nekā Dānijā – Moldovā. Otrajā vietā algu līmeņa ziņā ir Šveice, trešajā – Luksemburga, tad – Norvēģija, Vācija, Nīderlande, Itālija, Lielbritānija. No ES kandidātvalstīm visaugstākais algu līmenis ir Kiprā.
Valdība domā, kā cīnīties ar nabadzību valstī. Labklājības ministre valdībai ieteiks palielināt minimālo algu uz 100 latiem, arodbiedrības rosinās nākamgad minimālo algu palielināt līdz
120 latiem, bet Latvijas pilsonis uzskata, ka tie varētu būt 300 lati, bet, saņemot 500 latus, varētu domāt par ģimenes uzturēšanu.
Atliek cerēt, ka pienāks laiks, kad Latvijas valdība reāli domās ne tikai par savām vajadzībām, bet tikpat reāli – arī par tautas labklājību. Jo, cik bagāta ir tauta, tik bagāta ir valsts.
