Latvijas Pašvaldību savienības Pagastu apvienības valdes sēdē reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs M.Kučinskis uzteica Alūksnes rajona pašvaldības darbu ārkārtas situācijā un vētras seku likvidēšanā.
Latvijas Pašvaldību savienības Pagastu apvienības valdes sēdē, kas vakar risinājās Jaunalūksnes pagastā, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Māris Kučinskis uzteica Alūksnes rajona pašvaldības darbu ārkārtas situācijā un vētras seku likvidēšanā.
Konkrētas atbildes uz pašvaldību vadītāju jautājumiem par krīzes seku likvidēšanu un valsts finansējumu šim mērķim netika sniegtas.
“Alūksnes rajonā jau svētdienas vakarā bija pilnīga informācija par notiekošo rajona pašvaldībās. Problēmas atsevišķos pagastos, piemēram, Kalncempjos, kārtējo reizi pierādīja mazo pagastu nespēju risināt sarežģītus jautājumus. Jāatzīst, ka vētras radītajā enerģētikas krīzē pierādījās ministriju vājā savstarpējā koordinācija, jo paralēli vairākas valsts iestādes zvanīja gan pašvaldībām, gan rajonu padomēm un pieprasīja informāciju, būtiski traucējot seku likvidācijā,” uzskata ministrs.
Viņš slavē, ka Gaujienas pašvaldība jau pati rīkojas, lai sakārtotu vēja norauto internātskolas jumtu, negaidot valsts palīdzību. Bet – cik ilgi var gaidīt, ja skolā pa noplēstā jumta vietām līst lietus?
M.Kučinskis norāda, ka pirmdien Finanšu ministrijā paredzēts iesniegt informāciju par pašvaldībām radītajiem zaudējumiem. To apmērs ir trīs līdz četri miljoni latu. “Prioritātes būs vēja norauto jumtu atjaunošana izglītības un kultūras iestādēm, kā arī daudzdzīvokļu mājām,” apgalvo M.Kučinskis.
Klātesošo pašvaldību vadītāji M.Kučinskim, kā arī aizsardzības ministram Einaram Repšem, kas uz neilgu laiku apmeklēja valdes sēdi, daudz jautāja par vētras seku likvidēšanu un ieteica, kā rīkoties turpmāk. Konkrētas atbildes netika saņemtas, vien mudinājumi personiski sūtīt uz ministrijām savus ieteikumus un priekšlikumus. Tos izskatot, ministri solīja ieviest izmaiņas likumdošanā.
Valdes sēdes darba kārtībā bija arī citi jautājumi – par pašvaldību politiku, ierosinātie grozījumi vēlēšanu likumā, Pašvaldību likums un citi. Ministrs uzsvēra, ka tuvākajā laikā nav paredzama piespiedu administratīvi teritoriālā reforma, piespiedu kārtā apvienojot pašvaldības.
“Vēlēšanu likums jau ir pieņemts, tomēr atklāts palicis jautājums – kas varēs būt deputāts: administrācijas darbinieks vai pašvaldībā strādājošais? Problēma rodas, jo ir grūti noformulēt personu, kas tad varēs būt deputāts. Ir vēlme, lai deputāts nevarētu būt pašvaldības administrācijas darbinieks, bet varētu būt pašvaldības iestāžu vadītājs, skolas direktors un citi, kas strādā pašvaldības saistītajās struktūrvienībās.
Savukārt Pašvaldību likumā paredzēts ieviest izmaiņas par rajonu padomēm. Ja kāda trīs reizes pēc kārtas nevarēs apstiprināt gada budžetu, tad vajadzēs vēlēt jaunu rajona padomes priekšsēdētāju. Šāds secinājums izdarīts pēc Limbažu rajona padomes nespējas pieņemt 2004.gada budžetu,” stāsta M.Kučinskis.
Nodarbinātības valsts aģentūras direktors Ringolds Beinarovičs klātesošajiem stāstīja par nacionālo nodarbinātības plānu un tā pasākumiem, par aģentūras un pašvaldību sadarbību. Informāciju par šiem jautājumiem sniedza arī Nodarbinātības valsts aģentūras Alūksnes filiāles vadītāja Virgīnija Veļķere.
