Sētniecei Maigai Krēmerei darba pietiek. Talkā ņemot slotu, lāpstu, dažreiz arī birsti, viņa uzkopj uzticēto platību Alūksnes pilsētas centrā netālu no autoostas.
Sētniecei Maigai Krēmerei darba pietiek. Talkā ņemot slotu, lāpstu, dažreiz arī birsti, viņa uzkopj uzticēto platību Alūksnes pilsētas centrā netālu no autoostas.
Uz darbu pensionārei jānāk no attālās Alsviķu ielas, taču tas nekavē Maigai veikt pienākumus. “Pie darba esmu pieradusi, kādreiz strādāju cūkkopībā, pansionātā par sanitāri, sētnieci. Tagad strādāju, lai palīdzētu meitas bērniem. Viņai pašlaik nav darba. Daru visu, lai mazbērni mācītos, būtu apģērbušies, paēduši. Centrā sētniekam nav viegli strādāt, spēj tikai tīrīt, gribas, lai būtu labi, es citādāk nemāku. Mājās palasu avīzes, paskatos televīziju, spēlēju akordeonu. Bēdāties nav laika, dzīvē cenšos iet ar smaidu,” stāsta ņiprā alūksniete M.Krēmere.
