Atnācis jaunais gads – zilā koka Gaiļa gads. Piebilstams, ka 1945.gads arī bija zilā Gaiļa gads. 1933.gads bija melnā Gaiļa gads. 1969. – dzeltenā Gaiļa gads. 1981.- baltā Gaiļa gads. 1993. – melnā Gaiļa gads.
Atnācis jaunais gads – zilā koka Gaiļa gads. Piebilstams, ka 1945.gads arī bija zilā Gaiļa gads. 1933.gads bija melnā Gaiļa gads. 1969. – dzeltenā Gaiļa gads. 1981.- baltā Gaiļa gads. 1993. – melnā Gaiļa gads.
Gaili sauc par ierēdņu un brīnumdaru putnu. Šo gadu pārvaldīs Merkūrs – Dvīņu un Jaunavas valdnieks, kurš pārvalda prātu un kontaktus.
Gailim ir noteikts raksturs. Viņš ir drosmīgs, pašpārliecināts, labs orators. Vistu saime nav domājama bez gaiļa. Lauku sēta – bez uzmundrinošas gaiļa dziedāšanas.
Vienalga, kur gailis dzied – laukos vai pilsētā, tas rada mājīgumu un harmoniju. Ar savu vitalitāti tas uzmundrina cilvēkus. Vienalga, kāds ir laiks – saulains vai apmācies, gaiļa dziesma atmodina jaunai dienai. Tālab lauku cilvēki ir tik optimistiski. Gailim piemīt spēja aizdzīt mošķus.
Pastāstīšu, kā man palīdzēja gaiļa dziesma. Bija agrs svētdienas rīts. Nolēmu aiziet uz mežu pasēņot. Pēkšņi sapratu, ka esmu novirzījusies sāņus. Saule cēlās aizvien augstāk, visapkārt – klusums, bet es no meža ārā netieku. Ceļā pagadījās slīkšņa, kurai pāri tikt vairs nevarēju. Apmulsusi un piekususi apstājos, jo bija zudušas jebkādas zīmes, kas norādītu, kur atrodas mājas.
Pēkšņi iedziedājās gailis. Apjukums pārgāja. Pavirzījusies sāņus no slīkšņas, ieraudzīju taciņu. Pēc brīža jau biju pazīstamā vietā, no kuras var redzēt Alūksnes evaņģēliski luterisko baznīcu ar lielo zeltīto gaili – ceļa rādītāju dvēselei – torņa galā.
“Austrumu pamale iekrāsojās oranža, baznīcas torņa gailis bija sastindzis savā mūža postenī, taču šķita: tūlīt tas pavērs knābi un izkliegs skaļu “kikerigī!” Tas labi, veco zēn, ka esi pagriezies ar asti pret ezeru – es sevī viņu uzslavēju. Tiklīdz tu pagriez knābi uz to pusi, tā klāt lietus,” tā savus vērojumus “Naftas grāmatā” aprakstījis Jānis Lapsa.
Novadnieks Aleksandrs Pelēcis grāmatā “Puisiska dvēsele” stāstā “Cik pūru rudzu saiet Alūksnes baznīcas gailī” raksta: “Pie manis sapņos atnāca Alūksnes baznīcas gailis. Milzīgs. Visa istaba piepildījās ar viņu vienu – nešpetnieku. Nāca taisni pie manas gultas un atplēta knābi. Šņāca: – “Dod man tos septiņus pūrus rudzu, citādi noknābšu!”” Gailis ir dzīvības un svētuma simbols. Kā paredz astrologi, 2005.gadā uzvarēs nevis fiziski stiprie, bet intelektuālie un daiļrunīgie.
***
Fakti
– 1774.gadā uzsākta akmeņu kalšana Alūksnes evaņģēliski luteriskajai baznīcai.
– 1781.gada rudenī sākti baznīcas celtniecības darbi.
– 1783.gada 20.aprīlī ielikts pamatakmens.
– 1786.gada vasarā pabeigts tornis, kura augstums no zemes –
55,5 metri, uz tā uzlikts modrības simbols – gailis.
Ticējumi
* Ja gailis dzied pēcpusdienā, gaidāmas laika pārmaiņas.
* Pārceļoties uz jaunu dzīvesvietu, gaili tāpat kā kaķi vajag ielaist mājā pirmo, tad mājā būšot svētība.
* Ja gailis purina galvu – mājās gaidāma nelaime.
