Atkal sācies jauns gads. Svētki aizsteigušies vēja spārniem, jāķeras klāt ikdienas darbiem.
Atkal sācies jauns gads. Svētki aizsteigušies vēja spārniem, jāķeras klāt ikdienas darbiem. Par jaunā gada sagaidīšanu katram prātā paliks atmiņas, ko atcerēties nākamajās 365 dienās, līdz laika rādītāji atkal sitīs pusnakti un iestāsies jauns gads. Gadumija tradicionāli atkārtojas ik gadu – tā ir kā atskaites punkts, kas noslēdz iepriekšējo gadu un iesāk jaunu. Aizejošā un atnākošā gada tikšanās brīdī katram ļauts izvērtēt iepriekšējā gadā padarīto, kā arī izdomāt, kādus solījumus dot sev nākamajam gadam, kādus mērķus sasniegt, kādiem izaicinājumiem stāties pretī. Katram gadam jākļūst par interesantu un spilgtiem notikumiem bagātu stāstu cilvēka dzīves gājumā. Gads ir diezgan ilgs laika periods, lai tajā varētu atgadīties daudz un dažādu gan labu, gan varbūt arī ne tik labu notikumu. Lai arī šad tad notiekošais nav atkarīgs no mums, ir daudz notikumu, kuru attīstībā galvenie noteicēji esam tikai un vienīgi mēs paši, tādēļ ir vērts pacīnīties, lai 2005.gada pēdējās minūtēs varētu atcerēties tikai priecīgus brīžus, domāt par sasniegtajām virsotnēm, par paveiktajiem labajiem darbiem, par prieku, kas sniegts citiem, aizmirst grūtības un neveiksmes.
Aizejošā gada pēdējās sekundēs es vēlējos, lai visiem cilvēkiem klātos labi, lai valdītu miers, saticība un mīlestība. Domāju par to, vai esmu paveikusi visu, kas bija jāpaveic, un sapratu, ka paveikts ir daudz, bet vēl neskaitāmas reizes vairāk būs jāpaveic.
Mēs, laikraksta veidotāji, tiekoties ar cilvēkiem, ik dienu uzzinām kaut ko jaunu, ko mēģinām nodot tālāk citiem. Tiek salīdzināts, ka žurnālisti atverot citiem cilvēkiem logu uz pasauli. Lai arī kādreiz nākas dzirdēt izteikumus, ka avīzē nav, ko lasīt, mēs tomēr ceram, ka kaut pāris teikumi, kaut tikai daži vārdi kādam ir noderīgi, tie aizķeras un dzīvo lasītāju domās.
Ik dienu meklējam interesantas tēmas, aktuālus jautājumus un notikumus, ko aprakstīt un atklāt. Gada laikā esam iegriezušies neskaitāmās mājās un lauku sētās, tikušies ar sen pazīstamiem cilvēkiem un meklējuši rajona iedzīvotājus, kas uzdrīkstējušies un paveikuši kaut ko jaunu un neparastu. Tiekoties ar cilvēkiem, diezgan bieži esam saņēmuši atteikumus un uzklausījuši par nevēlēšanos runāt un atklāties citiem, bet daudz biežāk esam dzirdējuši jaukus un atzinīgus vārdus. Sliktais aizmirstas, bet labie vārdi ilgi jo ilgi dzīvo sirdī, iedvesmo jaunām idejām un jauniem rakstiem.
Šāgada sākumā gribas vēlēt – kaut ikkatram šogad izdotos sastapt daudz jauku un sirsnīgu cilvēku, kas ļaus acīm iemirdzēties spožāk, un sirdī sajust siltumu!
