Ikdienā cilvēku labos darbus un cēlo rīcību bieži vien nenovērtē un aizmirst viņiem pateikt: “Paldies!” Šogad apzināt šādus cilvēkus aicināja plašu sabiedrību, lai ikviens varētu uzzināt to labdaru vārdus, ar kuriem var lepoties visa Latvija.
Ikdienā cilvēku labos darbus un cēlo rīcību bieži vien nenovērtē un aizmirst viņiem pateikt: “Paldies!” Šogad apzināt šādus cilvēkus aicināja plašu sabiedrību, lai ikviens varētu uzzināt to labdaru vārdus, ar kuriem var lepoties visa Latvija.
Nākamgad šādu akciju paredzēts turpināt. Vēstulēs par šādiem cilvēkiem rakstīja viņu draugi, paziņas, radi, tie, kas vēlējās darīt zināmu to, ko mēs varbūt tā arī nekad neuzzinātu.
Pirms Ziemassvētkiem titula “Latvijas lepnums” īpašniekus desmit nominācijās godināja Latviešu biedrības namā. Alūksnietis Māris Gackis arī saņēma balvu – bronzas ābeles statuju – par dzīvības glābšanu, atdodot daļu savas aknas radiniecei. Viņš ir vienīgais Latvijas pilsonis, kurš veicis šādu labdarību – atdevis daļu no sevis un pierādījis, ka tuvāko var mīlēt kā sevi pašu.
Par 35 gadus veco Māri Gacki jau šoruden rakstījām, tad viņš laikrakstam teica: “Neuzskatu, ka būtu izdarījis ko īpašu!” To viņš atkārtoja vēlreiz, kad 22.decembra rītā kopīgi devāmies ceļā uz Rīgu, ceremonijas “Latvijas lepnums” noslēguma pasākumu. Šo TV3 un laikraksta “Diena” kopīgi veidoto projektu televīzijā varējām vērot svētdienas vakarā, bet todien visus titula “Latvijas lepnums” ieguvējus vispirms gaidīja ģenerālmēģinājums.
Ceļā uz Rīgu M.Gackis neslēpa, ka jūt satraukumu par publicitāti un ka no kamerām būšot īsts “lampu drudzis”. “Vai pēc tam “Alūksnes Ziņas” vēl par mani ilgi rakstīs?” jautāja viņš, atzīstot, ka vislabāk jūtas tad, kad dara ikdienas darbu.
Izrādās, ka pirms gada Ziemassvētkos Māris Gackis devās uz Maskavu, Krievijas Zinātniskās pētniecības ķirurģijas institūtu (tur veica aknu pārstādīšanas operāciju), lai saņemtu medaļu “Tam, kurš atdāvinājis daļu sevis”, un nenojauta, ka viņa vārdu tik bieži minēs visu nākamo gadu.
Pirms svinīgā pasākuma iepazināmies ar Māra radinieci – daugavpilieti Dainu Maļinu, kurai Māris uzdāvinājis daļu savas aknas. Viņa uz šo pasākumu bija ieradusies kopā ar meitām Ivetu un Ilonu. “Te ir mana akna,” mīļi apskaujot Māri un sasveicinoties ar mums, teica Daina. Viņa stāsta, ka septiņus gadus sievieti nomākušas veselības problēmas, neviens ārsts ilgstoši nav spējis noteikt pareizu diagnozi.
“Kad Maskavā radās iespēja veikt šādu operāciju, vajadzēja meklēt līdzekļus un donoru. No pirmās pakāpes radiem neviena nebija, kam lūgt šādu palīdzību. Tad devāmies pie radiem Alūksnē, nedomājot par reālu atbalstu,” atceras daugavpiliete. Viņa nekrīt izmisumā par parādiem, kas palikuši par veikto operāciju, bet priecājas par dzīvi un tic brīnumiem. Māris, daudz nedomājot, piekrita operācijai, jo uzskatīja, ka jāpalīdz nelaimē nokļuvušam cilvēkam. Arī tad, ja viņi nebūtu radinieki, viņš teiktu “jā”. “Tagad ar Dainu esam kļuvuši tuvāki,” vēlāk uz skatuves teiks Māris, mulstot no apkārtējo uzmanības.
Arī pārējie “Latvijas lepnums” titula ieguvēji ir vienkārši cilvēki, kuri ir jācildina. Viņi ir: jauniete, kas nokārtojusi aizbildniecību par savām māsām un brāli, kas auga bērnunamā, labākais kaimiņš, lauku feldšere, kas dara vairāk, nekā no viņas prasa, neredzīgs masieris, kas palīdzējis jaunietei ar kustību traucējumiem, labākais audzinātājs, invalīdes, kas cīnās par invalīdu tiesībām, jaunieši, kas izremontē speciālās skolas telpas, labākā ģimene un pagasta padomes priekšsēdētājs. Taču tie ir tikai daži, kas bija nosaukti daudzajās vēstulēs, tāpēc žūriju gaidīja rūpīgs darbs.
Apbalvošanas ceremonija bija īpaši sirsnīga un saviļņojoša. Pēc tās daudzi pasākuma dalībnieki atzina – acīs sariesušās asaras.
Speciāli “Latvijas lepnumam” komponists Valdis Zilveris bija uzrakstījis himnu, bet bronzas ābeles statujas, ko saņēma visi balvas ieguvēji, autore ir Olga Šilova.
Vakara gaitā uz lielā ekrāna varēja vērot iepriekš veidotus sižetus, kuros visi atpazina tās dienas varoņus. Viņus sveica Valsts prezidente Vaira Vīķe – Freiberga un Ministru prezidents Aigars Kalvītis, bet ar muzikālu sniegumu – populāri mūziķi. Tovakar biedrības nama zāli ik pa laikam pāršalca skaļi aplausi, izrādot cieņu cildenumam un pašaizliedzībai – īpašībām, kas vislabāk raksturo cilvēku.
