Somijas Lapzemē dzīvojošais Ziemassvētku vecītis katru gadu saņem vēstules no visas pasaules. Protams, rakstītāji ir bērni. Viņi tic, ka notiks brīnums – vēlmes un sapņi piepildīsies.
Somijas Lapzemē dzīvojošais Ziemassvētku vecītis katru gadu saņem vēstules no visas pasaules. Protams, rakstītāji ir bērni. Viņi tic, ka notiks brīnums – vēlmes un sapņi piepildīsies. Vai pieaugušie neko nevēlas? Protams, cer, ka nākamā gada 365 dienas būs gaišākas, siltākas un priecīgākas par tām, kas pagājušas. Tomēr ticēt baidās, tāpēc neko nedara. Pieredze liek būt piesardzīgiem, viņi neuztic savas ilgas vēstulei un arī skaļi tās nepasaka. Tieši tāpēc tās paliek nepiepildītas. Atzīšos, ka arī man pietrūkst ticības spēka.
Atceros, ka bērnībā negaidīti pamodos gultā, kur biju aizmigusi apģērbā. Istabā bija tumšs, un neviena tajā nebija. Ļoti baidījos no tumsas, tāpēc izmisīgi saucu māti, kliedzu un raudāju, bet visapkārt bija stindzinošs klusums, tātad visā mājā biju viena. Tad pēkšņi kāds it kā teica – guli vien mierīgi, kad māte pārnāks, tu pamodīsies. To ir grūti izskaidrot, jo, protams, neatskanēja neviens vārds. Es teikto “dzirdēju”, tāpēc bez bailēm un satraukuma mierīgi apgūlos. Kad istabā iedegās gaisma, tajā atkal bija visa ģimene. Tā ir īpaša sajūta, gluži kā svētkos. Tātad ir kāds, kas redz un dzird, kas palīdz.
Bērni visi savā veidā tic Dievam. Viņi iztēlē paši zīmē debesis, vēršot skatu uz augšu. Pieaugušajiem šī dimensija atrodas nesalīdzināmi tālāk. Evaņģēlijā lasāms vārds “atgriezties” – mainīt virzienu. Uz kurieni? Pretī jauna gada dienu skrejai? Ir taču saprotams, ka tas neko būtisku nemainīs. Nepieciešams apzināties, ka noteicošā ir iekšējā, nevis ārējā pasaule. Kas šajā gadā bijis svarīgākais manā dzīvē? Līdzsvara meklējumi. Cenšoties izdarīt vairāk un labāk, nākas atdot vēl vienu daļiņu no sevis, vēl un vēl vienu… Pašai nemanot, viens dzīves aspekts – darbs – ir izpleties, jo tam veltītā laika, enerģijas un iekšējo spēku daļa ir lielākā. Kad ierasts atteikties un visu sev liegt, tad neko arī nevēlas. Tomēr tā vairs nav dzīve! Tad sev jāsaka “stop”, lai atrastu mieru, jaunas vēlmes un sapņus.
Vispirms jāiedomājas vēlēšanās. Tad nopietni jāizsver, ar kādu konkrētu gadījumu varētu sākties ceļš tai pretim. Citiem vārdiem sakot, ar kādu āķīti aizķert mākoņos lidojošo pili, lai to varētu novilkt zemē, padarīt redzamu un taustāmu. Pēc tam vēlēšanās jāieliek “rāmjos”, proti, jānosaka tās īstenošanai laika robežas. Kad karstākā vēlme ir noformulēta, jānosūta īss pieprasījums “debesu kancelejai” vai arī kopā ar vēstuli pudelē jāiemet jūrā. Sakaru iespējas ir dažādas, var izmantot visas. Galvenais – iedvest sev un apkārtējiem, ka cita varianta nav un nevar būt, ka visam ir jānotiek tieši tā un ne citādi. Nav noslēpums, ka daudzu slavenu atklājumu pamatā bijušas pavisam vienkāršas sadzīviskas vēlēšanās. Tā, vēloties atrast jaunu ceļu uz Indiju, Kolumbs atklāja Ameriku.
