Klausījos radioraidījumu par pasaules hokeja zvaigznēm, kas pagājušajā nedēļā viesojās Latvijā.
Klausījos radioraidījumu par pasaules hokeja zvaigznēm, kas pagājušajā nedēļā viesojās Latvijā. Mūsu žurnālistus pārsteidzis, ka par spīti slavai, popularitātei, lielajam naudas žūksnim, ko šie hokejisti saņem, viņi ir ļoti atvērti un komunikabli. Žurnālistiem bija iespēja ne tikai tikties ar sportistiem preses konferencēs, bet ciemoties arī viņu ģērbtuvēs, uzdod dažādus jautājumus un galvenais – saņemt uz viņiem atbildes. Tas liecinot, ka šie cilvēki tiem patiešām ir personības. Tam pilnībā piekrītu, jo žurnālists taču ir saikne ar sabiedrību un, kontaktējoties ar viņu, sportists sarunājas ar sabiedrību. Un izrādās, to spēj saprast tikai personības, jo ne mazums mums redakcijā nācies sastapties, piemēram, ar tādiem tautas kalpiem, kas var atļauties, sarunājoties ar žurnālistu, nomest telefona klausuli, ar to pavēstot, ka saruna ir galā. Var vēl diskutēt, cik atvērtas ir viena vai otra sporta vai mūzikas zvaigzne, tas atkarīgs no tā, kuram vairāk rūp savs imidžs. Tomēr tautas kalpiem taču būtu pienākums būt atvērtiem ne tikai pret žurnālistu, bet arī pret ikvienu nodokļu maksātāju, kas ir arī viņa vēlētājs. Tāpat visai dīvains šķiet dažu tautas kalpu uztraukums, ka žurnālisti vispār uzdod jautājumus. Tāds nu ir mūsu darbs – jautāt, savukārt tautas kalpu – atbildēt. Turklāt mūsu pienākums ir veicināt vietējo pašvaldību “caurspīdīgumu”, es domāju, ka tas būtu arī deputātu interesēs. Jebkurā gadījumā cenšanos veicināt klusēšanu var saprast kā cenšanos kaut ko noslēpt.
Tieši tādas pārdomas man radās pagājušajā nedēļā, kad apmeklēju Eiroparlamentu Briselē un tikos ar deputātu Ģirtu Valdi Kristovski. Nevar noliegt, sabiedrībā valda viedoklis, ka tikai pašlabuma dēļ cilvēki vispār darbojas politikā. Protams, tieši tādēļ mūs interesēja, cik liela ir deputāta alga, kā viņš var uzturēt ģimeni un tamlīdzīgi. Katrā ziņā Ģ.V.Kristovskis nejutās ne pārsteigts, ne apvainojies, ka šādi jautājumi tiek uzdoti. Mēs uzzinājām, ka deputāta alga ir 700 latu, ka līdzekļu nav tik pietiekami, lai viņa ģimene varētu dzīvot Briselē un ka nauda tiek taupīta, braucot lidmašīnā ekonomiskajā klasē, neēdot restorānos vai tamlīdzīgi.
Protams, var diskutēt, cik daudz patiesības ir katra tautas kalpa teiktajā, taču svarīga ir attieksme pret jautātāju. Tas ir pirmais solis, veidojot pozitīvu attieksmi pret sevi. Acīmredzot vietējiem politiķiem tas vēl ir jāmācās, bet mācīties nekad nav par vēlu.
