Kas ir baznīcas gads? Ar ko tas atšķiras no mūsu kalendārā gada?
Kas ir baznīcas gads? Ar ko tas atšķiras no mūsu kalendārā gada?
“Baznīcas gads ir gadskārtēja baznīcas svētku un svētdienu secība. Šis gads nesakrīt ar civilo gadu, jo nesākas 1.janvārī. Baznīcas gadu nosaka ne astronomiskas, bet garīgas norises. Baznīcas gada sākums kristiešiem ir saistīts ar adventes pirmo svētdienu jeb ceturto svētdienu pirms Ziemassvētkiem. Baznīcas gada mērķis – izsekot Jēzus Kristus zemes dzīvei, pastiprinot Kristus atnestos garīgos impulsus.
Baznīcas gada svarīgākie svētki ir saistīti ar Jaunajā Derībā aprakstītiem notikumiem: Ziemassvētki – Jēzus Kristus piedzimšana. Lielā Piektdiena – Jēzus Kristus krustā sišana, Lieldienas – Kristus augšāmcelšanās. Vasaras svētki – Svētā gara nākšana. Vēl jāpiemin dažas citas nozīmīgas dienas, kas tiek atzīmētas baznīcā. Piemēram, 24.jūnijs – Jāņa Kristītāja dzimšana, Mātes diena, kuru atzīmē maija otrajā svētdienā. 29.septembris – Miķeļa un visu eņģeļu diena, Pļaujas svētki, kuru svin oktobra pirmajā svētdienā, visbeidzot, pēdējā svētdiena baznīcas gadā ir Mūžības svētdiena jeb Mirušo piemiņas diena, kad apstājamies pie nāves un mūžīgās dzīvības jautājumiem, jo nāve nav pēdējais punkts mūsu dzīvē. Datumi, kuros šie svētki tiek svinēti, nav nejauši, tie ir ciešā sakarā ar pasaules vēstures mistiskajām norisēm. Savā ziņā baznīcas gads ir gadu ilga meditācija par Kristus nākšanu virs zemes. Dzīvot līdzi baznīcas gadam nozīmē orientēt savu dzīvi ne pēc sadzīviski piezemētā, bet pēc mistiski garīgā pasaules ritma,” skaidro mācītājs Juris Rubenis.
