Mārkalnietis Ļevs Gorevs, pensijā būdams, atradis interesantu nodarbošanos – gatavo dažādus izstrādājumus no koka.
Mārkalnietis Ļevs Gorevs, pensijā būdams, atradis interesantu nodarbošanos – gatavo dažādus izstrādājumus no koka. Ierosme radusies, kad paziņas zāģējuši mežu, bet Ļevs pirms dažiem gadiem izlēmis, ka atlikušos kokmateriālus var lietderīgi izmantot.
“Man jau bija iemaņas galdniecībā, tāpēc izlēmu nopietnāk sākt strādāt ar koku. Vēlos vecumdienās nodarboties ar kaut ko interesantu, lai gan talantam arī ir jābūt,” laikrakstam stāsta Ļ.Gorevs.
Kokmateriālus viņš atrod, staigājot pa mežu cirsmām. Darbam amata meistars izmanto tikai priedi, jo uzskata, ka tā ir vispiemērotākā. Patlaban Ļ.Goreva darbnīcā ir klusums, jo jāmeklē materiāli. “Mežs ir tālu, taču man mašīnas nav. Grūtākais darba tapšanas procesā ir sameklēt, no kā gatavot. Krēslus gatavojot, neizmantoju paraugus. Strādāju, liekot lietā tikai savu izdomu, reizēm ko interesantu atrodu žurnālos,” uzsver Ļ.Gorevs. Viņš bilst, ka svarīgi, lai gatavotais izstrādājums būtu praktisks. Vienu paša gatavoto solu viņš nolēmis vasarā novietot pie mājas.
“Kad kokmateriāli ir atrasti, jāgaida, kad tie izžūs, jānomizo un jāapstrādā ar smilšpapīru. Tikai tad var ķerties pie darba. Ja vasara ir sausa, tad problēmu ir mazāk,” atklāj Ļ.Gorevs. Viņš stāsta, ka pārsvarā strādā vasarā, jo speciālas darbnīcas nav, tāpēc izmanto šķūni. Ļ.Gorevs priecājas, ka ar darbiem var iepriecināt draugus un radus, uzdāvinot tos jubilejā vai ikdienā. “Daudz darbu esmu gatavojis – krēslus, svečturus, es tos neskaitu. Man patīk jebkurš darbs, kas saistīts ar galdniecību,” uzsver Ļ.Gorevs. Darbiem viņš neizmanto laku un krāsu, lai koks izskatītos dabisks.
