Alūksnes pilsētas dome un Sundbibergas pilsētas pašvaldība Zviedrijā vēlas noslēgt sadraudzības līgumu. “Zviedri uzticēja alūksniešiem sagatavot sadraudzības līgumu, pašlaik tas ir aizsūtīts izskatīšanai uz Sundbibergu.
Alūksnes pilsētas dome un Sundbibergas pilsētas pašvaldība Zviedrijā vēlas noslēgt sadraudzības līgumu.
“Zviedri uzticēja alūksniešiem sagatavot sadraudzības līgumu, pašlaik tas ir aizsūtīts izskatīšanai uz Sundbibergu. Tagad gaidām zviedru atbildi. Noslēdzot sadraudzības līgumu, tiks konkretizēti sadarbības virzieni,” saka Alūksnes pilsētas domes projektu vadītāja Santa Stopniece.
Sadraudzības līgums paredz veicināt kontaktus starp iedzīvotājiem abās pašvaldībās, starp nevalstiskajām organizācijām, draudzēm un reliģiskām organizācijām, politiskajām partijām, kā arī starp uzņēmējiem. Starp abu pilsētu iedzīvotājiem paredzēts veicināt tūristu apmaiņu. Ir iecere dokumentēt Alūksnes vēsturi, it īpaši 16. un 17.gadsimtu, kā arī radīt iespējas studentiem izstrādāt pētījuma darbus par šo tēmu, piekļūstot informācijas avotiem abās valstīs.
Līgums paredz vispārēju informācijas apmaiņu starp pašvaldībām, sadarboties grāmatu izdošanā par Alūksnes un Sundbibergas vēsturi un mūsdienām. Ir plānota sadarbība sociālā darba jomā, rīkojot speciālistu apmaiņas braucienus, apmācības; sadarbība starp skolām; drošas vides radīšana iedzīvotājiem; dažāda veida glābšanas darbu nodrošinājums, paredzot abpusēju pieredzes apmaiņu, piedalīšanos mācībās, dažādos profilaktiskos pasākumos, kā arī aktuālas humānās palīdzības dāvinājumu sniegšana.
“Ir grūti prognozēt, kurš būs pirmais sadraudzības līguma punkts, ko īstenos. Tagadējos apstākļos sadarbība galvenokārt varētu izpausties, īstenojot kopīgus projektus, nevis tikai Alūksnei saņemot finansējumu no Zviedrijas. Pašlaik viena Sundbibergas skola ir izteikusi vēlmi sadarboties ar Alūksnes vidusskolu. Šī skola ir iecerējusi rakstīt projektu par skolēnu starpvalstu apmaiņu,” stāsta S.Stopniece.
Līgums paredz arī sadarboties Marienburgas pilsdrupu atjaunošanā, arheoloģisko izrakumu veikšanu un Alūksnes pilsdrupu kā pievilcīga tūrisma objekta attīstību. “Jau padomju varas gados zviedriem bija interese kaut ko tādu darīt, bet vietējās autoritātes to neatļāva. Pašlaik šai iecerei nav finansējuma, bet Alūksnes pašvaldība to vēlas un apzinās, ka bez citu atbalsta to nevarēs īstenot. Kad zviedri viesojās Alūksnē, izteicām vēlmi sadarboties, viņi to nenoraidīja. Mums tas būtu svarīgi. Sadarbība varētu izpausties, piešķirot līdzfinansējumu drupu atjaunošanai, zviedru speciālistu braukšana uz Alūksni, lai veiktu izpētes darbus. Galu galā – tā ir arī Zviedrijas vēsture,” uzsver S.Stopniece.
Tāpat paredzēts izstrādāt kopīgus projektus Eiropas Savienības finansējuma piesaistei, sadarboties pilsētvides plānošanā un Alūksnes digitālo karšu izstrādē, organizēt savstarpēju izstāžu apmaiņu, veicināt kontaktus starp pašvaldības kolektīviem.
