Laikraksta “Alūksnes Ziņas” birojā vakar vērsās vairāki satraukti lasītāji un izteica sašutumu par nedēļas nogalē notikušajiem Helovīna svētkiem, kad bērni, ģērbušies maskās, Alūksnē devās no mājas uz māju un diedelēja saldumus.
Laikraksta “Alūksnes Ziņas” birojā vakar vērsās vairāki satraukti lasītāji un izteica sašutumu par nedēļas nogalē notikušajiem Helovīna svētkiem, kad bērni, ģērbušies maskās, Alūksnē devās no mājas uz māju un diedelēja saldumus.
Pie dažiem lasītājiem bērnu grupas viesojās pat vairāk nekā desmit reizes vienā vakarā.
“Nebija patīkami, ka brīvdienās, kad varu atpūsties no darba, pie durvīm vairāk nekā desmit reizes atskanēja zvans, atverot tās, vienmēr redzēju vienu un to pašu – sākumskolas vecuma bērni bija pārģērbušies par dažādiem mošķiem, rokās turēja lielu izstieptu maisu un teica: “Saldumus! Citādāk izjokosim!” Beigās es aizslēdzu durvis un nevienu nelaidu iekšā. Uzskatu, lai kaut ko nopelnītu, kaut kas ir jādod pretī, piemēram, kāds priekšnesums. Ko dara un domā vecāki, ja mazi bērni diedelēdami staigā no mājas uz māju tik vēlā vakara stundā?” ir neizpratnē alūksniete, kas savu vārdu nevēlējās nosaukt.
Pirmos “mazos helovīnus” viņa uzcienāja ar saldumiem, bet pēc tam vairs ne. “Bija pat tā, ka pie manis nāca draugi, bet es viņus nelaidu iekšā, jo domāju, ka atkal bērni ākstās! Tie vairs nav svētki, bet sērga. Beigās es esmu ļaundare, jo neesmu visus pabarojusi ar saldumiem. Latviešiem ir veļu laiks un ķekatās iešana. Kādēļ nepieciešams kaut ko pārņemt no amerikāņiem?” jautā lasītāja.
Cita lasītāja atzina, ka nākamajā rītā viņai bija bail atvērt nama ārdurvis. “Ir daudz kas dzirdēts par izjokošanu. Kas zina, ko bērni izdomājuši. Uzskatu, ka latviešiem šos svētkus nevajadzētu svinēt un biedēt cilvēkus,” klāsta alūksniete Aina.
Pirmdienas rītā “Alūksnes Ziņām” Alūksnes rajona policijas pārvaldes kārtības policijas priekšnieks Zigurds Safranovičs uzsvēra, ka policijā nav vērsies neviens iedzīvotājs un sūdzējies par nekārtībām pilsētā nedēļas nogalē. “Personīgi es neesmu pieradis pie šiem svētkiem. Piekrītu, ja vienā vakarā vairāk nekā desmit Helovīna kompānijas traucē, tad tas apnīk,” vērtē Z.Safranovičs.
Arī Alūksnes pilsētas pašvaldības policijas darbinieki sestdien un svētdien pilsētā nav novērojuši nekārtības, kas saistītas ar Helovīna svētkiem.
“Mēs neesam saņēmuši sūdzības. Lai arī strādājām pastiprinātā režīmā, nekārtības pilsētā nenovērojām. Arī pie manis mājās vairākas reizes viesojās “helovīni”. Ko lai saka – lai jau bērniem tiek prieks,” uzskata Alūksnes pašvaldības policijas inspektors Gints Teterovskis.
Alūksnes Bērnu un jauniešu centra izglītības metodiķe Iveta Rutka Helovīna svētkus vērtē negatīvi, ja bērni tajos popularizē tikai slikto – saldumu diedelēšanu.
“Vecākiem ir jāatbild par bērniem, kas mācās sākumskolā, kur viņi atrodas pēc pulksten 21.00. Protams, mēs nevaram no šiem svētkiem norobežoties pilnībā. Es atbalstu citu tautu svētkus, ja latvieši, tos atzīmējot, pārņem pozitīvo, nevis negatīvo. Mēs kā izglītības iestāde par visiem svētkiem bērniem stāstām labo. Par to, ka bērni popularizē negatīvo, atbildība jāuzņemas vecākiem, televīzijai un izglītības iestādēm. Es kā centra darbiniece nevaru uzņemties atbildību par visiem bērniem, kas iet no mājas uz māju un diedelē saldumus,” uzskata I.Rutka.
***
Helovīna svētki
Mūsdienās bērni ASV staigā pa mājām un diņģē saldumus. Kādreiz ASV Helovīna sastāvdaļa bija ietērpšanās dažādos kostīmos un ar to saistīts vandalisms, kas kulminēja kā privātīpašuma bojāšana, dzīvnieku un cilvēku savainošana. Vandalisma pamatā ir citi svētki, ko sev līdzi atveda īru imigranti – līdzīgi 1.aprīlim, kad drīkst izstrādāt dažādus jokus un mazas ēverģēlības, aizbildinoties, ka tās paveikuši elfi. Palēnām jokus un blēdības pārnesa uz Helovīnu. Ap 1920.gadu nolēma, ka šādām postošām izdarībām jādara gals, to organizēja ar bērnu palīdzību. Bērnus sūtīja pie namsaimniekiem un veikalu īpašniekiem (nevis iedzīvotājiem), kuri viņiem izsniedz saldumus un tādējādi aizkavēja nemiernieku pulcēšanos. Šī tradīcija saglabājusies līdz mūsdienām, Helovīna priekšvakars ir vienīgais gadā, kad ļaudis dalās ēdienā un dzērienā ar svešiniekiem.
