Alūksnes ezerā gulbju pāris šovasar izaudzinājis septiņus mazuļus, kas nu jau ir lieli un gatavojas doties prom. Visbiežāk gulbjiem ir četri līdz seši mazuļi, bet septiņi – tā nav bieža parādība.
Alūksnes ezerā gulbju pāris šovasar izaudzinājis septiņus mazuļus, kas nu jau ir lieli un gatavojas doties prom. Visbiežāk gulbjiem ir četri līdz seši mazuļi, bet septiņi – tā nav bieža parādība.
“Latvijas apstākļos septiņu mazuļu skaits vērojams reti. Maksimālais olu skaits gulbju ligzdā, kas Latvijā reģistrēts Engures ezerā, ir vienpadsmit. Protams, no visām mazuļi neizšķīlās, jo gulbjiem parasti kāda no olām iet bojā vai nepilnvērtīgi attīstās. Jaunie gulbji Alūksnes ezerā ir paguvuši izaugt un pašlaik ievingrina spārnus lidošanai. Paredzams, ka viņi Alūksnes ezeru pametīs īsi pirms tā pilnīgas aizsalšanas,” stāsta Alūksnes Dabas muzeja “Vides labirints” vadītājs Aldis Verners.
Viņš uzsver – nav garantijas, ka citugad jaunie gulbji atgriezīsies Alūksnes ezerā. “Iespējams, nākamā gada pavasarī tēvam un mātei līdzi uz Alūksnes ezeru atlidos arī kāds no jaunajiem gulbjiem. Jaunie gulbji pirmos trīs gadus, kamēr neligzdo, ieņem jaunas teritorijas un izvērš populāciju,” saka A.Verners.
Viņš atzīst, ka šogad arī Zeltiņos ir novērots pirmais gulbju ligzdošanas gadījums. “Rajonā ir arī citi potenciāli ezeri, kur gulbji varētu apmesties, piemēram, Lukumietis. Gulbjiem ligzdu būvēšanai vajag diezgan nepieejamas vietas un niedrājus. Gulbis parasti būvē divas ligzdas – vienu, kur perēt, otru – kur gulēt,” stāsta A.Verners.
Paugurknābja gulbis ir lielākais Latvijas putns. Sākotnēji to ligzdošana Latvijā bija ierobežota, paugurknābja gulbis bija rets putns, kas ligzdoja tikai lielākajos Latvijas ezeros. Pēdējos 20 gados to skaits ir palielinājies. “Alūksnes ezerā gulbju ligzdošanu pirmo reizi konstatēja pirms trim gadiem. Gulbju bioloģiskā īpatnība ir, ka viņi četrus gadus gaida dzimumgatavību. Otrajā – trešajā dzīves gadā var izveidoties nākotnes pāri, kas draudzējas līdz ligzdošanas laikam. Pēc tam gulbji ligzdo katru gadu,” saka A.Verners.
