Neaizej. Neaizej no šīs pilsētas, no šī ezera krasta, kur viļņus bur, kur ugunskuru kur, kur pussalā dvēseles runā un spriež par šodienas laimi, bet ezera vēji straujie kā vārdi pa dvēseli skrien.
Neaizej
Neaizej no šīs pilsētas, no šī ezera krasta,
Kur viļņus bur, kur ugunskuru kur,
Kur pussalā dvēseles runā
Un spriež par šodienas laimi,
Bet ezera vēji straujie
Kā vārdi pa dvēseli skrien.
Neaizej no šīs ielas, no mājas,
No loga, kur sauli redz,
Kur dienā sakrāto smagumu,
Vakarā noliec tu pats.
Zini – zem pussalas priedēm
Mūža garumu varēsi atstāt.
Bet šodienai spēkus smel šajā vietā,
Kur rīti paceļ tev baltu buru.
Es izlūdzos no
tevis piedošanu
Es izlūdzos no tevis piedošanu,
Par vārdiem, kuri sirdī naidu sēj,
Jo zāle nokalst nenopļauta
No vārdiem, kuri naidu sēj.
Es izlūdzos no tevis piedošanu
Par sauli, kuru sagribēju skaust,
Jo zāle nokalst nenopļauta,
No saules, kuru sagribēju skaust.
Es izlūdzos no tevis piedošanu,
Ka šorīt negribēju smaidu sniegt,
Jo zāle nokalst nenopļauta,
No smaida, kuru negribēju sniegt.
Es izlūdzos no tevis piedošanu,
Ka sirdī melus nēsāju,
Jo zāle nokalst nenopļauta,
No meliem, kurus sirdī nēsāju
Joprojām lūdzos piedošanu,
Par visu grēcīgs, kas manī mīt,
Līdz apskaidrota stāvu tavā priekšā
Un zāle nekalst nenopļauta vairs.
