Saeima šonedēļ nenobalsoja par nākamā gada budžetu.
Saeima šonedēļ nenobalsoja par nākamā gada budžetu. Tas nozīmē valdības krišanu. Valsts prezidente Vaira Vīķe – Freiberga sākusi sarunas ar visām partijām, gatavojoties nosaukt nākamo valdības veidotāja kandidatūru. Īsi pirms valdības krišanas mūsu pusē viesojās Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andris Ārgalis, kas pārstāv Tautas partiju. Šo partiju šobrīd vaino premjera Induļa Emša “nodošanā”. A.Ārgalim laikraksts jautāja par valdības stabilitātes prognozēm. Atbildē neieskanējās nojausma par gaidāmo valdības krišanu, taču teiktais mudina pārdomām.
A.Ārgalis: – Mazākuma valdība, risinot jautājumus, ir spiesta meklēt balsis gan pie labēji, gan kreisi noskaņotiem opozicionāriem. Lai valstī panāktu nacionālo jautājumu atrisināšanu, vēršamies pie apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK un partijas “Jaunais laiks”. Kad runa ir par saimnieciskajiem jautājumiem, valdībai dažreiz nākas balsis “lasīt” kreisajā flangā. Šī situācija nav laba, bet nav arī kritiska. Pasaulē ne vienā vien valstī ir mazākuma valdība. Turklāt daudzviet tā izdara daudz vairāk, nekā spētu vairākuma valdība. Mazākuma valdībai visu laiku jāuztraucas, vai nenotiks neuzticības balsojums, tāpēc šāda valdība ir spiesta daudz ko ātri paveikt. Mazākuma valdība nav spējīga veikt nopietnas reformas, kas jārisina ilgtermiņā un kas sākumperiodā var būt sāpīgas. Premjeru Induli Emsi vērtēju kā zinošu speciālistu, kas sevi Latvijā vēl nav pietiekami parādījis. Mazākuma valdībā viņam to izdarīt ir grūti. Ja I.Emsis strādātu vairākuma valdībā, tad ar strādīgumu, zināšanām un politikā pieredzi varētu Latvijai izdarīt vēl daudz laba.
Piekrītu, ka I.Emsis joprojām ir perspektīvs politiķis. Labprāt redzētu viņu kā nākamās valdības veidotāju. Runājot par Tautas partijas un “Jaunā laika” attiecībām, A.Ārgalis uzsver, ka “Jaunā laika” uzstādījums “ir puicisks un nenopietns”. Tomēr abas partijas ir pie sarunu galda.
Par valstī sāpīgo veselības krīzi A.Ārgalis saka, ka tā ir briedusi, kad veselības aizsardzības nozari vadījuši apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK speciālisti . Valstī jābūt maksas medicīnai? Tad jānodrošina palīdzība sociāli neaizsargātajiem! Nav saprotams, kur palikuši 100 miljoni latu, kas
2,5 gadu laikā ieguldīti valsts medicīnas sistēmā! Esam dīvainā situācijā. Valsts slimnīcās daudzviet strādā privātie dakteri, kas izmanto valsts iegādāto aparatūru. Pacients nezina, kurā brīdī viņam par medicīniskajiem pakalpojumiem jāmaksā ārstam privāti. Tas nav normāli. Parasti gan krīze palīdz rast atrisinājumu.
