Televīzija “bez filtra”

Ne reizi vien esmu paudusi savu viedokli par televīzijas raidījumu programmu. Par nemitīgajiem raidījumu atkārtojumiem rītā un vakarā darbdienās un vēl arī brīvdienās. Tā vien šķiet, ka programmu redaktori nezina, ka nu jau sen pat mazcenas televizoriem ir ieraksta, pauzes un atpakaļ attīšanas funkcija, lai vēlamo rīta raidījumu varētu noskatīties vakarā, no sākuma, ja nokavēts, vai, ja kādu no tiem iesaka draugi, pat pēc nedēļas. Bet šoreiz ne par to.

Vienvakar, meklējot televīzijā kādu savai gaumei piemērotu raidījumu, neko tobrīd neatradusi, nolēmu paskatīties STV raidījumu “Slavenības bez filtra”. Raidījuma vadītāja iztaujāja kādu pašmāju “slavenību” par laulībām. Šajā sakarā galvenā tēma bija nevis savstarpējā jauniešu mīlestība, bet saderināšanās gredzens un tā cena. Raidījuma vadītāja paziņoja, ka pieci tūkstoši eiro par saderināšanās gredzenu esot normāla cena, un ieteica topošajam līgavainim vairs nedarīt tādu muļķību kā pirms laika, kad savai pirmajai saderinātajai uzdāvināja gredzenu par 50 eiro. Turklāt, kāda juvelierveikala pārdevēja puišiem, kuri izvēlas lētākus gredzenus, ieteikusi neprecēties tik ātri, ja nav naudas, jo neviena meitene nevēloties saderināšanās gredzenu ar maziem dimantiem. Raidījumā arī pārsteidza kādas citas “slavenības” sūdzēšanās, ka viņas vīrs dziedot līdzi salona radio skanošajai dziesmai tā, ka jākāpj ārā no auto. Saprotu – sieviete, dziedātāja, iespējams, apveltīta ar absolūtu muzikālo dzirdi, tādēļ vīra uzvedība viņai bija kaitinoša, bet vai tādēļ auto jāaptur un brauciens jāpārtrauc? Šaubos, vai vīrietis, lai arī ne perfekti, dziedāja stundām ilgi.

Vēl cita “slavenība”, jau tā tieva būdama, uztraucās par nieka dažiem kilogramiem, kas nu jādabū nost, svīstot sporta zālē un badojoties. Cita nekautrēdamās “plātījās” ar savu nekārtību mājā un dārzā, kaudzēs samestām bērnu drēbēm.

Raidījumā parādīti dažādi cilvēki no dažādām Latvijas vietām. Pārsvarā valsts centrālo novadu iedzīvotāji, kuri dzīvo pārticīgu dzīvi, nezinot, kā vien izrādīties televīzijas kameru priekšā. Bet visam pretī dzīve laukos, un ne jau tā labākā lauku iedzīvotāju daļa, un ne jau tajā labākajā gaismā izgaismota. Protams, tas ir televīzijas šovs, daudz kas tajā ir iestudēts, tomēr liek aizdomāties, kādu priekšstatu tas veido par Latvijas iedzīvotājiem. Vai tiešām mūsu tauta televīzijas ekrānā “jāpasniedz” tik pārlieku aprobežota? Vai tiešām televīzijas skatītāji tik ļoti alkst ieskatīties citu guļamistabās un naudas maciņos, ka šo raidījumu ēterā rāda katru dienu vairākas reizes?