Uzmanības izrādīšana vai komerciāla uzspiešana

Šīs nedēļas nogalē svinēsim Starptautisko sieviešu dienu. Šie svētki aizsākušies ar cīņām par sieviešu un vīriešu vienlīdzīgām tiesībām, taču mūsdienās tos svin dažādos veidos. Rietumu pasaulē šajā dienā cildina sievietes sabiedrībai nozīmīgos amatos un runā par aktuāliem sieviešu tiesību jautājumiem, slavē viņu sasniegumus ekonomikā, politikā un sabiedrībā, savukārt bijušajās postpadomju valstīs sieviešu sasniegumus neuzsver, bet sveic ar ziediem, vīrieši izrāda īpašu uzmanību, apdāvinot viņas.

Galvenais, ko savulaik sievietes pieprasīja, dodoties protesta demonstrācijās, bija īsākas darba stundas, augstāks atalgojums un balsstiesības. Pāris gadus vēlāk aktīviste Klāra Cetkina ierosināja ideju par sievietēm veltītu dienu. Galu galā šī ideja arī tika atbalstīta, un Starptautisko sieviešu dienu pirmo reizi Eiropā svinēja 1911. gadā.

Arī mūsdienās dažās valstīs šajā dienā vēl joprojām notiek demonstrācijas, iestājoties par sieviešu tiesībām. Pavisam nesen ne tikai sievietes, bet tūkstošiem iedzīvotāju izgāja demonstrācijās pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps atzinās seksuālā uzmācībā. Tomēr amerikāņiem tas, šķiet, jau ir aizmirsies, un D. Tramps atkal sēž valsts prezidenta krēslā. Tas nav vienīgais šāda veida skandāls, pēdējo gadu laikā to skaits pat pieaudzis, tādēļ marts Amerikā atzīts par sieviešu mēnesi.

Latvijā pēc neatkarības atgūšanas 1991. gadā šī diena tomēr nav kļuvusi par oficiālu svētku brīvdienu. Dažādi cilvēki 8. martu uztver atšķirīgi – vieni to redz kā iespēju izrādīt uzmanību sievietēm, citi savukārt uzskata par nevēlamu padomju laiku palieku. Tomēr pētījumi liecina, ka arī Latvijā šajā dienā un pirms un īsi pēc tās ziedu tirdzniecības apjoms dubultojas. Starp citiem piedāvājumā lielāko pārsvaru ieņem pavasara puķes – tulpes, narcises, hiacintes –, ko vīrieši arī izvēlas dāvināt. Cēlās rozes, mārtiņrozes un krizantēmas lai paliek citiem svētkiem, jo Sieviešdiena tomēr ir un paliek pavasara svētki.

Daudzi vīrieši cenšas apdāvināt visas sev pazīstamās sievietes, tā iepriecinot viņas, izrādot uzmanību. Savukārt sievietes mājās saviem mīļajiem cenšas pagatavot gardu maltīti, lai šī diena tiešām izvērstos par svētkiem visiem. Tomēr citi nesveic sievietes, lai gan, iespējams, viņas to gaida, jo šos svētkus uzskata par tādiem, kas saistīti ar padomju tradīcijām. Arī mūsdienu Krievijā 8. martu izmanto kā līdzekli politiskajai ideoloģijai. Vīrieši, kuri nesveic sievietes, iespējams, vienkārši nevēlas būt daļa no šīm tradīcijām vai arī šos svētkus uzskata par komerciāliem, kad apdāvināšana tiek uzspiesta. Bet tas jau lai paliek katra paša ziņā.